Vārda dienu svin: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
   
















































Nīkrācnieki iepazīst Embūti
Ievietots 31.05.2011 00:11:23

Nīkrāces pagasta iedzīvotājiem 28.maijā bija iespēja doties pārgājienā uz Embūtes senlejām. Embūtes senleja ir viena no noslēpumainākajām vietām Kurzemē. Embūti apvij daudz teikas un nostāsti.

Pirmā pieturas vieta bija Krievu kalns, saukts arī par Krīvu kalnu. Tas ir Rietumlatvijas augstākais lielpaugurs (184 m vjl.). Kā pastāstīja mūsu bibliotekāre Daina Jaunzeme- pēc seniem nostāstiem šeit bijusi senču svētvieta vienai no visspilgtākajām mitoloģiskajām būtnēm – Pērkonam. Krievu kalnā nepārtraukti degusi svētuguns, ko uzmanīja rituāla zinātnieki – krīvi (svētie vīri) vai vaidelotes (svētās sievas). Šodien palicis vienīgi vientuļš akmens.


Tālāk devāmies apskatīt jaunizveidoto tūrisma informācijas un izglītības centru. Šeit mūs sagaidīja mūsu gide Mārīte Keiša. Viņa mums izrādīja informācijas centru, iepazīstināja ar izveidoto Embūtes senlejas maketu, pie kura vēl šobrīd notiek papildināšanas darbi.
Pēc informācijas centra apskates uzkāpām Bruņinieku pilskalnā. Bruņinieku pils tika būvēta 29 gadus, no 1236. - 1265. gadam kā mūra bīskapa pils. Kopš 17. gadsimta pils bija muižas centrs un muižnieku miteklis. 1919. gadā, atkāpjoties bermontiešiem, pili nodedzināja pēdējā īpašniece baronese fon Hāna. Braucot prom, viņa esot atskatījusies, kā pils degot. Tagad ir saglabājušās apkārtējā vaļņa paliekas un pils mūra fragmenti. Ir nostāsts par apakšzemes eju līdz katoļu klosterim, kuru varbūt ir vērts pameklēt.
Devāmies apskatīt slūžas, kuras radās no pils laikiem un līdz šai dienai tās nav restaurētas.


Tālāk mūsu pārgājiens vedās uz Baznīcas kalnu. Otrā pasaules kara laikā sagrautā luterāņu baznīca, no kuras palikušas tikai drupas, savulaik bijusi viena no iespaidīgākajām šajā apkārtnē. Baznīca bijusi viena no vislielākajām Kurzemes hercogistē ar trīssimt sēdvietām. Pirmās Latvijas brīvvalsts gados Jāņos baznīcā notikuši dievkalpojumi, kuros vairakkārt pirms došanās uz Līgo svinībām Joda dambī piedalījies Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Ir palikuši tikai mūri un zvana tornis, kurā var pamanīt artilērijas lādiņu atstātās pēdas.
Tālāk dodamies uz Joda dambi. Embūtes senlejas ieejas vārtu zīmes ir 2 kuršu zobeni, kuri stilizē ieejas vārtus Embūtes senlejā, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Induļa un viņa drauga Pudiķa atstātie zobeni un vairogi katrs savā ceļa pusē sargā ceļu, kurš ved uz Embūtes senleju un Joda ieleju.
Joda dambis radies senā pagātnē, kad bijis karš leišiem un latviešiem. Teika vēsta, ka Jods gribējis palīdzēt latviešiem. Viņš nesis no Krusta kalna šurp zemi, lai aizbērtu Lankas upīti. Jods izveidojis dambi, upi aizbēris, tā aizplūdusi. Leišiem bija jāatkāpjas. Tas aizsprosts vēl šodien atrodas pie latviešu pils. Grafiski dambis atgādina ļoti senu maģisku zīmi, ko literatūrā dēvē par In- Jan zīmi. Tas raksturīgi visām svētvietām.
Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Tagad šeit iekārtota ekotūrisma taka ar kāpnītēm, tiltiņiem, skatu vietām un skatu torni, kā arī atpūtas un ugunskura vietu.


Embūtes kuršu pilskalns, domājams, ka uz tā atradusies kuršu koka pils. Pilskalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Teika stāsta, ka tās esot skaistās meitenes asaras, kura nogrimusi līdz ar pili. 1244. un 1245. gadā te risinājušās niknas kaujas. Laiku pa laikam iedobumā esot redzamas kāpnes, pa kurām varēts nokāpt ķēniņa pilī.
Pārgājiena dalībnieki piedalījās arī Vaiņodes novada organizētajā tūrisma un atpūtas sezonas atklāšanas pasākumā. Pēc Vaiņodes novada priekšsēdētāja Visvalža Jansona uzrunas sākās sporta aktivitātes lielajiem un mazajiem. Tās organizēja un vadīja Vaiņodes novada jauniešu biedrība 4U. Arī mēs piedalījāmies aktivitātēs un ieguvām godalgotās vietas. Pēc sporta aktivitātēm motobraucējs Lauris Freibergs pastāstīja par savām sporta gaitām un izrādīja savu motociklu, kā arī nodemonstrēja izbraucienus. Noslēgumā L. Freibergs dāvāja plakātus ar savu autogrāfu. Klātesošie tika aicināti uz Ivo Fomina koncertu, kurš notika pl.19.00 Vaiņodes kultūras namā.
Mājās braucām patīkami noguruši, uzņēmuši daudz pozitīvu emociju un arī priecīgi par iegūtajām balvām.
Paldies sakām mūsu gidei Mārītei Keišai par interesanto stāstījumu.

Teksts- Ilona Rītiņa
Foto- Ilona Rītiņa un Daina Jaunzeme

komentāri 0


Skrundas novada pašvaldība, Raiņa iela 11, Skrunda, LV-3326, Tel. 63331555, Fax. 63350452, E-pasts dome@skrunda.lv