Rubrika “Apslēptā Skrunda”
Turpinām rubrikas stāstus. Uzmanības centrā – Skrundas lokatori - “Dņepra” un “Darjal”.
Šogad aprit 29 gadi, kad tika uzspridzināts Skrundas lokators „Darjal”. 1995. gada 4. maijā divpadsmit sekundēs sabruka 19 stāvu ēka. Vietējie padomju slepeno militāro objektu dēvēja dažādos vārdos - baltais gulbis, Skrunda – 1, monstrs, okupācijas simbols, kombināts. Šobrīd padomju armijas mantojums pielāgots militārām mācībām pilsētvidē, tur izveidots šautuves komplekss un attīstīti citi nozīmīgi objekti. Ikdienā poligona teritorija ir slēgta.
Kā viss sākās?
- Otrā pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija padomju armijas veidots kontingents ar izvietotām kara bāzēm. Bija jādomā par drošas zonas izveidi, tāpēc tika izveidotas ballistisko raķešu un radiolokācijas staciju tīkls, kas kalpoja kā aizsardzības mehānisms pret iespējamām Rietumu valstu darbībām. Viena no šādām radiolokācijas stacijām tika izvēlēta būvniecībai Skrundas pusē. Stacijā atradās RLS "Dņepr" un būvēta jauna radiolokācijas stacija "Darjal".
- Stacija “Dņepr” sāka darboties 1967.gadā kā viena no astoņām agrās brīdināšanas sistēmas stacijām gar bijušās PSRS robežu. Tās kopā veidoja vienotu stratēģiskās nozīmes objektu tīklu ar vadības centru Krasnogorskā netālu no Maskavas, un no tām varēja novērot PSRS pierobežu un vēl lielu teritoriju aiz PSRS robežām. Skrundas lokators staroja ar impulsu palīdzību, kuru garums bija dažas miljardās daļas sekundes un jauda no 1,2 līdz 1,3 megavatiem. Iepriekšējo staciju vajadzēja modernizēt, tāpēc sāka būvēt lokatoru “Darjal”, kura darbība bija paredzēta divas reizes jaudīgāka.
- Abu staciju uzdevums bija uztvert ballistiskus objektus, nosakot to trajektoriju un iespējamo mērķi. “Dņepras” iespējamais novērošanas attālums sniedzās līdz pat 6000 km augstumā un 3000 km platumā, diennaktī fiksējot un novērojot 7400 objektus un to radītās atlūzas. 1990. gadā Kuldīgas rajonā notika iedzīvotāju referendums, kurā 14373 iedzīvotāji izdarīja pieprasījumu par Skrundas RLS “Darjal” celtniecības pārtraukšanu un RLS “Dņepr” darbības apturēšanu.
- 1995. gada 4. maijā Latvija un visa pasaule svinīgi atvadījās no varenās padomju militārās būves - radiolokācijas stacijas jaunās ēkas, kas, būvēta kopš 1984. gada, tā arī netika ieslēgta. Skanot Zigmāra Liepiņa skaņdarbam ‘Libertio', pustonna amerikāņu ASV firmas ‘Controlled Demolation Incorporated' sprāgstvielu sagrāva ēku.
- RLS “Dņepra” turpināja strādāt līdz 1998. gada 31. augustam. Skrundas radiolokācijas stacijas teritoriju Krievija pilnībā Latvijai nodeva 1999. gada 21. oktobrī, tādējādi oficiāli pārtraucot pēdējā Krievijas militārā objekta darbību Latvijā.
- Lokatora darbību tolaik vēroja Rudbāržu pagasta iedzīvotājs Ints Folkmanis. Viņš tajā laikā bija sabiedriskais novērotājs, Kuldīgas rajona izpildkomitejas pārstāvis. Par nopelniem Skrundas monstra nojaukšanā saņēmis Triju zvaigžņu ordeni: “Atmiņā palicis brīdis, kad lokators uzsprāga, sabira, putekļus vējš aizpūta uz pilsētiņas pusi, kur tauta uzņēma to ar lielu sajūsmu. Vēl vairākas dienas bija īpatnējas sajūtas.”
Skrundas lokatora spridzināšana (LTV1 arhīva video)
https://www.youtube.com/watch?v=ZT5F1s11bCA
Īsfilma “Folkmaņa faktors” (Inta Folkmaņa arhīvs)
https://www.youtube.com/watch?v=T-iUXkpo8JE
Skrundas RLS izslēgšana 1998. gada 31. augustā (Inta Folkmaņa arhīvs)
https://www.youtube.com/watch?v=4knZCYrsEwg
Atbrīvošana, Skrundas lokators
https://www.youtube.com/watch?v=N7Za-dARpZw
Paldies Intam Folkmanim, Modrim Rubenim un Romaram Kožarenokam par fotogrāfiju arhīvu materiāliem.
