Gan skarbi, gan ar jokiem

Skrundas novada pašvaldības speciālisti pagastu apbraukāšanu sāka ar ciemošanos pie Nīkrāces un Lēnu iedzīvotājiem. Bēgļus nevedīs Lēnās pie pussabrukušās muižas klēts kā parasti pulcējās ap desmit iedzīvotāju, pārsvarā kundzes gados no abām daudzdzīvokļu mājām. Tikpat daudz bija domes pārstāvju, tai skaitā deputāti Andris Vilnis Sadovskis un Aivars Sebežs. Iedzīvotājas puspajokam interesējās, vai uz Lēnām nevedīs bēgļus, jo ciema centrā dzīvokļi kļūstot arvien tukšāki. Pievēršoties arī nopietnākiem saimnieciskiem jautājumiem, ik pa brīdim izskanēja kāda asprātīga frāze. Kā vēlāk atzina Skrundas komunālās saimniecības (SKS) valdes pārstāve Guna Skrebele, uz Lēnām esot patīkami braukt – jautājumi gan reizēm paskarbi, taču nekad nav ļauni domāti. Būs apliecības Galvenā tēma sapulcē bija māju apsaimniekošana: cik maksā zāles pļaušana, skursteņu tīrīšana, cik bieži tas jādara, kas plānots. Nesen naktī no skursteņa Saulstaros izcēlies ugunsgrēks, un tādas izbailes iemītnieki vairs negribot pieredzēt. SKS namu pārvaldnieks Rihards Brūveris mēģināja izskaidrot, pēc kā tiek noteikta nepieciešamība tīrīt dūmeņus, taču pārliecinošu iespaidu neatstāja. Uzzinot, ka gadā par astoņu dzīvokļu māju plānotie ieņēmumi (kopā ar parādiem) ir ap divarpus tūkstošiem, izlietots tiek tūkstotis, bet no tiem 444 eiro ir administrācijas izdevumi, iedzīvotājas izsaucās: „Ak, kungs, mēs pa visiem kopā tik daudz knapi spējam notērēt!” Lēniniece Velta Balode jautāja, vai dzīvoklī jālaiž cilvēks, ja nav zināms, vai viņš tiešām ir no komunālajiem. G.Skrebele apsolīja, ka darbiniekiem būs apliecība ar vārdu, uzvārdu un fotogrāfiju. Eiropas naudu nav redzējuši Atbildes par ūdens tarifa paaugstināšanu lēniniekus sadusmoja. Pēc Eiropas atbalstīto ūdenssaimniecības projektu beigām sākusies maksas pārrēķināšana, lai visam novadam tā būtu vienāda. Atšķirsies tikai pilsētai, un tur tā būs vēl augstāka. Kad Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisija pārbaudīs ekonomisko pamatojumu un apstiprinās jauno tarifu, būs jāmaksā pēc jaunās cenas. „Kāpēc paceļ arī mums, ja to Eiropas naudu ne tuvumā neesam redzējuši un nekas nav uzlabots?” tā iedzīvotājas. G.Skrebele atbildēja, ka lēninieki pašlaik dzīvo uz citu rēķina: nevis ūdens, bet tā piegāde divām mājām ir ļoti dārga kaut vai elektrības patēriņa dēļ. „Ja elektrība ir tik dārga, tad kāpēc četros naktī mums te vientuļā sādžā jādedzina apgaismojums? Tās atkal kādas Eiropas regulas?” tā V.Balode. Pagasta pārvaldes vadītāja Benita Lielāmere mierināja, ka apgaismojuma ieslēgšanas režīmu var noregulēt, kā vēlas.
„Nākamgad, kad būs pašvaldību vēlēšanas, jautājumu būs vairāk, jūs varēsiet mūs aplaimot biežāk un solīt bez gala,” ar tādu iedzīvotāju secinājumu beidzās sapulce. Lielu remontu nebūs Nīkrācē šoreiz nebija tik daudz ļaužu kā citkārt. L.Robežniece sacīja: „Pie jums atbraukuši pašvaldības speciālisti, bet jūs droši vien viņus jau pazīstat. Ja tā ir, tad aplieciniet to, sakot jā!” B.Lielāmere informēja par budžetu un plānotajiem pasākumiem. Tā kā dzīvojamo māju apsaimniekošanai naudas esot maz (2000 eiro), liela remonta nebūšot, vienīgi kādam varēs palīdzēt ārkārtas situācijā. Tiekot domāts par malkas šķūnīšiem Dīķu ielas galā. Tie celti 60. gados, tagad pussabrukuši un bojā kopainu, bet pārvalde vēlas, lai centrs būtu sakopts. Plānots labot brauktuvi pie Ziedu ielas 3. un 5. nama. Par speciālā budžeta naudu tiks atjaunots grants segums Mežgaļu un Brūveru ceļā, bet rekonstrukcijai ar Eiropas atbalstu izvirzīts posms Nīkrāces–Priežukroga ceļā. Kārtība laba Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte pastāstīja par projektiem, tostarp nevalstisko organizāciju iespējām, un aicināja piedalīties Lielajā talkā. Savukārt pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Eihe uzslavēja, ka uzlabojusies iedzīvotāju deklarēšanās. Likvidēta paštaisītā alkohola ražotne, un, ja nīkrācnieki atkal mana ko līdzīgu, tad jāziņo policijai. Bet, ja grib alkoholu ražot legāli, jānokārto licence, norādīja N.Eihe. Vēl esot jāpiestrādā pie jauniešu un suņu uzvedības, tad kārtību Nīkrācē varēšot saukt par labu. Informācija pārpublicēta no: www.kurzemnieks.lv Raksta autors: Daina Tāfelberga