Rubrika “Esi viens no” ar Agiju Ankevicu

Jauniete Agija Ankevica ikdienu pavada Rīgā, studējot veselības sporta speciālistes profesiju Rīgas Stradiņa Universitātē. Marta sākumā Tallinā norisinājās Baltijas volejbola līgas finālsacensības sievietēm, kurā pirmo vietu ieguva RSU/MSĢ volejbolistes. Šajā komandā viena no vadošajām spēlētājām un komandas kapteinēm bija skrundeniece. Viņa tika atzīta par sezonas vērtīgāko otrā tempa uzbrucēju visā līgā. Viņas dzīves moto: “Nekad nebeigt sev ticēt un sapņot. Katram dzīvē ir savs laiks.”

“Esmu dzimusi Aizputē, bet visu bērnību esmu pavadījusi Skrundā. Šeit dzīvoju līdz 8. klasei, kad aizgāju mācīties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Tur pabeidzu 9. klasi un tālākos gadus jau dzīvoju Rīgā. Vienmēr paticis atbraukt atpakaļ. Patīk šīs mazās pilsētas šarms, katrā vietā ir pa kādai atmiņai. Ja man būtu jāiesaka, ko apskatīt šeit, tad noteikti tas ir pilskalns, pastaigu taka, Venta.”

Skrunda – volejbola pilsēta

“Skrunda man vienmēr ir asociējusies ar mājām. Iebraucot pilsētā, pārņem viegla un patīkama sajūta. Šeit ir mana ģimene, kā arī visi mani tuvākie draugi. Daudzi gan tagad dzīvo citur, bet šeit vienmēr svētkos visi sanākam kopā. Lepojos ar katru, kas šo mazo, jaudīgo pilsētiņu cenšas attīstīt un padarīt dzīvīgu. Liels prieks par maniem tuvajiem draugiem - Kārli Kliemani un Sintiju Kamparu, kas cenšas attīstīt sporta un izklaides nozari. Arī es kādu dienu atgriezīšos Skrundā, un palīdzēšu to attīstīt, kad būšu beigusi savu sporta karjeru un uzkrājusi zināšanas savā jomā. Vienmēr esmu lepojusies ar attīstīto volejbolu šeit. Manuprāt, ne vienam vien Skrunda asociējas tieši ar to. Rudīte Kronlaka bija mana pirmā trenere. Viņa ir cilvēks ar ko jālepojas. Vienmēr  domāju par viņu ar lielāko pateicību, ka ievirzīja mani sportiskajās gaitās.”

Ģimene - lielākā dzīves vērtība

“Esam maza, bet stipra ģimene. Mana stiprā mugura ir tētis ar vecāko brāli, un mamma ar omīti. Draugs ir teicis, ka esmu tiešs krustojums no vecākiem - jaukums un rūpes no mammas, bet stiprais raksturs no tēta. Lepojos ar katru savu ģimenes locekli, ka esam vienmēr viens par otru. Svētkus svinam mājās. Kopā ar ģimeni un maniem tuvākajiem draugiem. Man apkārt ir lieliski cilvēki, un tieši tas katrus svētkus padara īpašus. Mīļākais svētku laiks ir Ziemassvētki, Jaunais gads, jo mājās atbrauc brālis, un visi sanākam kopā. Tas dod īpašas sajūtas.”

Smelties spēku un enerģiju

“Ārpus volejbola, darba un skolas, brīvais laiks paliek ļoti maz. Kad tas ir, tad labprāt dodos pie dabas. Pastaigas gar jūru, siltākā periodā pikniki. Brīvo laiku cenšos veltīt ģimenei un tuvajiem, katrā brīvā nogalē aizbraucu uz Skrundu, bet tādas sezonas laikā ir maz. Tas viss dod spēku un enerģiju turpināt iesākto. Tas ir restarts, lai ieslīgtu ikdienas rutīnā, kas man sagādā prieku. Tam lielākoties ir jāatrod tikai laiks, jo izraušanās ārpus ikdienas lietām jau pati par sevi dod spēku un pozitīvi uzlādē.”

Palīdzēt citiem

“Pēc vidusskolas studēju psiholoģiju, bet tagad turpinu studijas veselības sporta jomā. Sākotnēji zināju, ka profesiju gribu saistīt ar cilvēkiem un tiem palīdzēt. Izvēlējos psiholoģiju, jo likās interesanti izzināt cilvēkus. Doma bija maģistrā studēt sporta psiholoģiju. Iestājoties universitātē, sāku spēlēt RSU volejbola komandā, attīstot savu fizisko sagatavotību, un esot sporta vidē, nonācu pie lēmuma, ka gribu palikt sporta nozarē, apzinoties, ka kaut kad volejbola karjeru beigšu. Tā kā spēlējot RSU komandā var iegūt sporta izcilības stipendiju, kas darbojas kā studiju maksas atlaide, tad izmantoju šo iespēju, lai iestātos un pabeigtu studijas, kurās sevi redzēju tuvākajā laikā. Manuprāt, psiholoģijas studijās iegūtās zināšanas ar trenera darbu iet roku rokā, jo kā zinām, tad viss vienmēr sākas galvā. Pašlaik strādāju RSU sporta klubā, tāpēc ir viegli apvienot treniņus ar darbu, jo treniņi komandai notiek tur pat. Nākamgad varēšu vairāk attīstīties savā izvēlētajā nozarē, pasniedzot individuālus treniņus vai sastrādājoties ar kādu komandu. Man ļoti patīk šī sporta vide, tāpēc ir viegli rast iedvesmu. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu attīstīties savā izvēlētajā profesijā, pabeidzot studijas.”

Kādi ir mīļākie svētki?

“Ziemassvētki ir ļoti īpaši svētki, jo bieži atbrauc mājās brālis, tas vienmēr ir īpašs laiks, jo ikdienā brālis dzīvo citur. Vēl ļoti patīk Līgo svētki, Jāņi. Pēdējos gadus svētkus ar draugiem svinam kempingā pie jūras ar kādu zaļumballi.”

Kas dod enerģiju?

“Enerģiju un motivāciju dod apkārtējie cilvēki. Man ļoti ar tiem ir paveicies. Gan draugs, gan labākā draudzene ir volejbolisti, un šis saspringtais grafiks viņiem nav nekas svešs. Vienmēr varu vērsties pēc atbalsta un padoma, ja esmu nogurusi vai zūd motivācija.”

Kāds ir mīļākais ēdiens?

“Mīļākais ēdiens ir makaronu sacepums mammas gaumē.”

Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns?

“Ieteiktu nemēģināt kaut ko panākt, kaut kam līdzināties, kas tavuprāt ir labāks. Tu esi unikāls kā cilvēks, un tā ir visīstākā vērtība.”