Rubrika “Esi viens no” ar Antru Zuntneri

Skrundeniece Antra Zuntnere ikdienā strādā Skrundas mūzikas skolā par direktori, klavierspēles skolotāju un koncertmeistari Skrundas vidusskolā un Skrundas kultūras namā. Par sevi viņa saka, ka ir ļoti apzinīgs cilvēks, tāpēc dzīves moto ir šādi: “Ko esi iesācis, noteikti paveic! Vienmēr izmēģini ko jaunu!”

“Dzimusi esmu Skrundas dzemdību namā. Mani pieņēma mana krustmāte Liene Meļķe. Bērnība pavadīta Skrundā, līdz 8. klasei mācījos Skrundas 1. vidusskolā, kā arī Skrundas Mūzikas skolā. Mana klavieru skolotāja bija Olga Milča. Agri uzsāku savas koncertmeistares gaitas -  jau 6. klasē ar Skrundas meiteņu vokālo ansambli, kuru vadīja Velta Feldmane. Bērnība pavadīta darbīgi un radoši, vasarās liels izaicinājums bija biešu ravēšana, jo mans tēvs Viesturs Meļķis bija kolhoza Ziedonis vadītājs un katram darbiniekam tika iedalītas vagas ar biešu ravējamo gabalu, tad nu mēs, māsas, ar to bijām spiestas tikt galā. Manā ielā, kur dzīvoju bērnībā un jaunībā, bija daudz vienaudžu, un brīvajā laikā darbojāmies ar dažādām nodarbēm, braucām ar riteņiem, runājāmies, peldējāmies, spēlējām dažādas spēles. Kuldīgas novadā esmu dzīvojusi dažādos laikos – tad, kad bija Kuldīgas rajons un Skrundas novads. Iztrūkst astoņi gadi, ko šeit uz vietas nedzīvoju. Tas bija tad, kad mācījos Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā, un kad strādāju Alsungas Mūzikas skolā.”

Smelties iedvesmu no ģimenes un vietām

“Vietas, kas mani iedvesmo ir pastaigu taka, jo man patīk vērot Ventu dažādos gada laikos, dažādās diennakts stundās. Man patīk, ka Skrunda top skaistāka, lēnām, bet daudzi privātie īpašumi, ielas ir sakoptākas, tīrākas. Mūsu Skrundas centrs ir Skrundas kultūras nama skvērs un pulksteņa skvērs. Ļoti patīk kā Skrunda tiek posta svētkiem, skaistās dekorācijas, puķu kastes. Kopumā Skrunda Latvijas mērogā ir ļoti mierīga un  maza, cilvēki cits citu pazīst, domāju, ka lielākā daļa ir draudzīgi, prot svinēt svētkus, ļoti lepni par to, ka dzīvo tieši Skrundā vai Skrundas pagastā. Man liels prieks par mūsu novadnieku sasniegumiem un panākumiem. Ļoti lepojos ar Skrundas mūzikas skolas absolventiem, kuri dzīvē dara lielas lietas (Piemēram, M.Eisaks, I.Kunga). Lepojos, ka Skrundas kultūras namā darbojas liels skaits pašdarbnieku. Ģimene man ir pats svarīgākais, kas vispār uz pasaules var būt. Skrundā dzīvo viena no manām māsām Dace, otra māsa dzīvo dotajā brīdī Vīnē, meita Agnese Tallinā, arī pārējo māsu bērni dzīvo Rīgā un Cīrihē. Īpaši ir mirkļi, kad mēs visi satiekamies. Bieži tas notiek Ziemassvētkos, Līgo svētkos, svarīgu jubileju reizēs. Nupat nosvinējām tēvam Viesturam 88. gadu jubileju, kad gandrīz visi bijām kopā.”

Hobijos rod spēku

“Man ir dažādi hobiji. Viens no tiem ir sports, un skrundenieki jau pieraduši pie manām garajām vakara pastaigu tūrēm. Vasarā daudz braucu ar riteni, rudens, ziemas, pavasara sezonā svētdienās apmeklēju Saldus baseinu, jo esmu ūdens aerobikas cienītāja. Ceļojumi ir tie, kas iedod jaunas emocijas. Par cik daudzi radinieki dzīvo ārzemēs, tad ciemojos pie viņiem. Māsa Inga ilgāku laiku dzīvoja Londonā, tad šo pilsētu apguvu ļoti labi, pēc tam bija Ženēvas un Romas laiks, tagad Vīne. Ar meitu Agnesi pirms neilga laika bijām Viļņā, bija interesanti apskatīt, kā Viļņa attīstījusies. Vairākas reizes gadā viesojos pie meitas Tallinā. Man patīk arī laba koncerta apmeklējums, paskatīties filmu, lasīt grāmatu. Esmu liela spa fane, ļoti patīk pirts, vai spa apmeklējums. Iesaku doties uz Pērnavu, Tallinu vai Tartu, kur ir brīnišķīgi Spa, kurus kopā ar meitu apmeklējam. Brīvos brīžos patīk izmēģināt kādu jaunu recepti, vai vienkārši ko gardu pagatavot. Darba dienas ir pietiekoši intensīvas, jātiekas ar daudz cilvēkiem, jāizglīto savi audzēkņi, viņu vecāki un pedagogi, radošais darbs kultūras namā paņem daudz spēkus, tāpēc visas manas nodarbes ir tās, kuras ir tālu no maniem ikdienas darbiem. Esmu no tās cilvēku grupas, kas precīzi izplāno dienā darāmos darbus gan mājās, gan darbos. Pēc darba, lai arī cik tas vēlu beigtos, izeju savus kilometrus pa Skrundu, tad arī sakārtojas domas, viss sliktais, kas reizēm pa dienu ir gadījies, aizmirstas. Ieplānoju savus atvaļinājumus skolēnu brīvlaikos, tad apciemoju meitu, vai dodos citā braucienā ārpus Skrundas. Man ir aktīva draudzene, kas mani izvelk no mājas, apmeklējot koncertus, gan pasākumus. Bieži vien pieķeru sevi pie domas, ja nebūtu viņa, tad diez vai pati būtu tik enerģiska.”

Gandarījumu dod ieguldītā darba rezultāti

“Esmu beigusi Emila Melngaiļa mūzikas vidusskolu, pēc kuras absolvēšanas mana kvalifikācija ir klavierspēles pedagogs, koncertmeistar. Iestājos Jāzepa Vītola Konservatorijā KOIF fakultātē, kur mācījos klavierspēles nodaļā pie izcilas skolotājas V.Brovakas. Pabeidzu  Mūzikas Akadēmiju, un pēc tās beigšanas mana kvalifikācija ir atskaņotāj mākslinieks. Esmu arī mācījusies mārketingu, menedžmentu un grāmatvedību starptautiskos kursos, kurus organizēja Austrijas institūts. Sākumā pabikstīja mana mūzikas skolas skolotāja O.Milča un vecāki, viņi redzēju manī šāda veida potenciālu. Mūzikas Akadēmija jau bija manis pašas izvēle, biznesa kursi bija izvēle laikā, kad Latvijā notika pārmaiņu laiks, un mūzikas skolā bija maza alga, tāpēc vēlējos saprast, vai tas ir tas, kas man būtu nepieciešams. Izrādījās, ka biznesa vide man ne visai iepatikās. Klavierspēles pedagogi visos laikos ir bijuši nepieciešami, tagad vēl jo vairāk. Uz Skrundu pārcēlos, pēc traģiskiem notikumiem manā dzīvē. Šeit bija nepieciešams klavierspēles pedagogs, tad arī sāku strādāt. Iedvesma rodas tad, kad redzi, ka ieguldītas darbs nes rezultātu, sasniegumi konkursos, audzēkņu ieinteresētība, tajā ko viņi dara, redzot, ka mani bērni kļūst par gudriem, spējīgiem cilvēkiem. Daudziem saņemtajiem paldies vārdiem pēc organizētiem koncertiem no vecākiem, audzēkņiem un vienkāršiem klausītājiem.”

Kādi ir mīļākie svētki?

“Vismīļākie  svētki ir tad, kad tiekos ar saviem tuvākajiem. Tiem noteikti nav jābūt ne Ziemassvētkiem vai Līgo, galvenais ir kopā pavadītais laiks.”

Kas dod enerģiju?

“Enerģija rodas fiziski kustoties gan mājas darbos, gan dārzā, gan vienkārši veicot fiziskas aktivitātes. Cenšos norobežoties no negācijām.”

Kāds ir mīļākais ēdiens?

“Esmu gardēdis, man vienmēr patīk izmēģināt ko jaunu, šajā jomā liels skolotājs ir meita Agnese.”

Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauna?

“Godīgi sakot, nekad negribētu atgriezties tajā trakajā padsmitgadnieku laikā, kad galvā ir viena liela putra. Noteikti neko nemainītu, viss notiek tā kā tam jānotiek.”