Rubrika “Esi viens no” ar Daci Buķeli

Rubrika “Esi viens no” ar Daci Buķeli

Skrundeniece Dace Buķele ir Skrundas pilsētas un Skrundas pagasta pārvaldes vadītāja. Viņa ir šīs vietas patriote. Viņas dzīves moto: “Ej uz priekšu un izmanto izdevības!”

“Dzimusi esmu Jelgavā, kad vecāki studēja augstskolā. Bērnība pavadīta Sermītē, Laidu pagastā. Vasarā kādu laiku arī Priekulē pie vecvecākiem. Kuldīgas novadā dzīvoju visu mūžu, izņemot pirmos trīs gadus, kad dzīvoju Priekulē pie vecvecākiem, kamēr vecāki beidza augstskolu. Man patīk tādas vietas, kur ir plašums un miers, piemēram, mežs, pastaigu takas. Bieži vien vietas, kuras mani atjauno ir tās, kurās ir man tuvi cilvēki - ģimene, draugi. Skrundu raksturotu kā vietu, kas piepildīta ar mieru, siltumu, atelpu. Novadā lepojos ar cilvēkiem, kuri ir aktīvi, draudzīgi, strādīgi, izpalīdzīgi un tiem, kas dara un sasniedz.”

Ģimene ir pats galvenais

“Nāku no kuplas ģimenes, kur ļoti svarīgas ir kopā sanākšanas. Šajās tikšanās reizēs paķeram viens otru uz zobu, bet, ja kādam ir nepieciešama palīdzība - tikai uzklausīšana, vai kas praktiskāks, tad tā tiks saņemta nešaubīgi. Man ir trīs māsas un viens brālis, un mūsu vecāki ir mūs audzinājuši nebaidīties no darba un mīlestību vienam pret otru. Šīs vērtības turu godā arī savā ģimenē. Ir tik forši redzēt, kā mani bērni - Arta Anna un Jānis Gustavs viens otru “pieskata”. Mums patīk atzīmēt svētkus, jo tad satiekas visa lielā ģimene. Svarīgi svētki ir gan Ziemassvētki, gan Jāņi. Ziemassvētki sākas ar dievkalpojumu un turpinās ar ģimenes vakariņām un dāvanām, savukārt Jāņi tiek pavadīti, sveicot manu vīru Jāni, dēlu Jāni, mammu Līgu un vīra tēvu Jāni. Šos svētkus pavadām pamīšus - kādu gadu manu vecāku mājās, un kādu gadu vīra vecāku mājās, kur satiekas visas ģimenes - manu māsu, brāļa, vīra māsu, māsīcu un brālēna ģimenes. Pie mūsu ģimenes tradīcijām var pieskaitīt Zivju zveju manu vecāku mājās, kad tiek nolaists dīķis un izzvejotas zivis, un kartupeļu talku vīra vecāku mājās, kad visi sabrauc, lai nolasītu ražu. Mūsu ģimenes ietvaros cenšamies katru gadu kaut kur visi paceļot - visbiežāk tas ir tepat pa Latviju, kur varam apskatīt un piedzīvot daudz ko. Šovasar gan esam saplānojuši visi četri doties uz Metallica koncertu Varšavā.”

Hobijos rod spēku

“Mani hobiji ir pastaigas, Latvijas apceļošana, grāmatu lasīšana. Patīk dažādu pastaigu taku iepazīšana un jaunu vietu apmeklēšana - jaunu iespaidu medības. Laiskai atpūtai vislabākie sabiedrotie ir grāmata un skaista vietu, kur to lasīt. Ceļošana sniedz daudz jaunu iespaidu, kas iedvesmo un liek aizmirst ikdienas rūpes un pienākumus, ļauj atjaunoties un piedzīvot to visu kopā ar sev mīļiem cilvēkiem. Grāmatu lasīšana ir kā rituāls pirms gulētiešanas katru dienu, lai cik būtu nogurusi, vismaz vienu nodaļu izlasu. Ceļošanai laiks tiek plānots, bet bieži vien vēlme kaut kur aizbraukt un kaut ko redzēt rodas spontāni brīvdienās. Sarunās ar sev tuviem cilvēkiem, kultūras pasākumos (koncerti, teātri) un ceļojumos rodu iedvesmu turpmākiem darbiem.”

Novērtē iespēju apgūt ko jaunu

“Esmu ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās Latvijas Universitātē, jurista palīga kvalifikāciju Juridiskajā koledžā. Vadības zinības nolēmu mācīties, jo mācību kurss bija ļoti daudzpusīgs un interesants, savukārt studēt tieslietas nolēmu, jo tas palīdzēja darba pienākumu veikšanai. Pašvaldībā strādāju jau 12 gadus. Līdz tam 12 gadus strādāju komercbankā. Pašvaldībā esmu veikusi dažādus pienākumus - dokumentu uzskaiti, iedzīvotāju pieņemšanu/apkalpošanu, iepirkumu, nekustamo īpašumu izsoļu procesu organizēšanu, kapitālsabiedrību finanšu analīzi. Vienmēr novērtēju iespēju, ko jaunu iemācīties un sevi attīstīt, tāpēc cenšos izmantot dzīves piedāvātās iespējas.”

Mīļākie svētki?

“Jāņi, jo tie ir ģimeniski, pie dabas, un tie ir vasarā.”

Kas dod enerģiju?

“Ģimene, mūzika, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem.”

Kāds ir mīļākais ēdiens?

“Vīrs teiktu, ka cepti kartupeļi, bet īsti nevaru vienu ēdienu izcelt, lai gan, manuprāt, kārtīga ēdienreize ir cūkgaļa ar kartupeļiem.”

Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauna?

“Vairāk tici sev!”