Rubrika “Esi viens no” ar Gitu Rubežnieci-Zuti

Skrundeniece Gita Rubežniece-Zute ikdienā strādā Kuldīgas attīstības aģentūrā par vadītājas vietnieci. Viņa ir skrundeniece no matu galiem līdz papēžiem, un jūtas piederīga šai vietai. Viņas dzīves moto: “Nedari citam to, ko nevēlies, lai nodara tev!”

“Esmu dzimusi Kuldīgā, bērnību pavadīju Skrundā. Šobrīd ar savu ģimeni dzīvoju lauku mājā Skrundas pagasta teritorijā. Grūti izcelt kādu konkrētu vietu, patīk šī mazpilsēta kopumā – Ventas un dabas tuvums, pastaigu taka, manuprāt, Skrunda ir ļoti zaļa, sakopta un tīra pilsēta. Šo aspektu īpaši novērtē pēc ceļojumiem. Man kā divu bērnu mammai būtiska ir arī skolas un interešu izglītības sasniedzamība, ko nodrošina dzīvošana mazpilsētā. Manā skatījumā Skrundā dzīvo raksturā spēcīgi cilvēki – tādi sīkstie kurzemnieki, neatlaidīgi un strādīgi.”

Ģimene – pamatu pamats

“Ģimenē esam četri – es, mans vīrs Jānis un mūsu bērni: meita Dagmāra (11) un dēls Emīls (8). Kopā ar mums vienā mājā dzīvo arī vīra tēvs. Ģimene man ir ļoti svarīga, tādēļ visu savu brīvo laiku pavadām kopā. Īpašs mūsu ģimenē ir saulgriežu laiks, jo meita dzimusi ziemas saulgriežos, bet dēls ap Jāņiem. Tā kā mana vīra vārds ir Jānis, tad Līgo vakarā un Jāņos mūsu mājas pagalms ir viesu piepildīts, jo lauku mājā vietas pietiek visiem. Otra būtiska manas dzīves daļa ir ģimenes draugi, ar kuriem esam kopā no pamatskolas laikiem. Tā pēdējos gados mums ir izveidojusies tradīcija, ka reizi gadā kopā ar draugiem – Bolsunovsku ģimeni -  dodamies ceļojumā uz ārvalstīm. Šos braucienus ļoti gaida abu ģimeņu jaunākās atvases, jo parasti maršrutos ieplānojam atrakciju un safari parkus. Esam bijuši Heidepark un Tropical Islands (Vācija), Energylandia (Polija), Gardaland (Itālija). Šogad ieplānots Horvātijas apmeklējums.”

Būt līdzās

“Man nav īpašu hobiju, lielā mērā mans dzīves ritms ir pakārtots bērniem. Tā kā Dagmāra un Emīls ir popgrupas “BUMS” dalībnieki, kā arī mācās Skrundas mūzikas skolā, diezgan bieži brīvdienas pavadām koncertos vai konkursos, bērni arī aktīvi iesaistās. Man ir svarīgi būt līdzās bērniem – tos atbalstīt gan veiksmēs, gan neveiksmēs.  Siltajā sezonā esam iecienījuši velobraucienus. Pa retam atrodu laiku kādai labai grāmatai. Patīk Paulu Koelju grāmatas, bet dažkārt vienkārši pašķirstu un pārlasu A. Puškina dzeju, kas man mīļa no bērnības, kad māsa man to lasīja priekšā vakaros. Dažkārt pēc saspringtas darba dienas birojā man atpūtu sagādā vienkāršas lietas, tādos brīžos “sazemējos” un paravēju puķu dobes vai dodos pastaigā ar suņiem pa piemājas mežu. Vēl būtiska loma manā dzīvē ir mājdzīvniekiem – suņiem un kaķiem - šobrīd mūsu mājā ir 2 suņi un 2 kaķi. Tā kā esmu izteikta dzīvnieku mīle, iespēju robežās cenšos atbalstīt dzīvnieku patversmes ar ziedojumiem.”

Svarīga komandas sajūta

“Strādāju Kuldīgā, nodarbojos ar pašvaldības, ES fondu un citu finanšu instrumentu finansētu investīciju projektu ieviešanu. Būtiskākie manis vadītie infrastruktūras projekti ir Kuldīgas pilsētas dārza atjaunošana, Ventas un Liepājas ielas (A9) Skrundā pārbūve, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas pārbūve, PII “Cīrulītis” rekonstrukcija Kuldīgā. Esmu absolvējusi Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju fakultāti, bet jau studiju laikā sapratu, ka šī profesija mani nesaista, tomēr tajā laikā  nebija drosmes to pateikt vecākiem. Pirms teju 20 gadiem darba meklējumos nonācu Kuldīgas pilsētas domē un sāku strādāt Attīstības un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas departamentā. Tad brīdi pastrādāju zemes ierīcības jomā, bet 2008.gadā, pateicoties toreizējai Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai,  nonācu projektu vadībā. Jāsaka, ka projektu vadību, manuprāt, vislabāk ir apgūt tieši darot, man laimējās, ka savulaik, uzsākot darbu, apkārt bija ļoti zinoši kolēģi, kas palīdzēja apgūt darbam nepieciešamās prasmes, it īpaši – būvniecības jomā. Piecus gadus esmu nostrādājusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, līdz ar to pārzinu gan projekta vadības, gan uzraudzības aspektus, padziļināti esmu apguvusi iepirkumu jomu. Darbā man vienmēr ir bijusi svarīga komandas jeb pleca sajūta. Šobrīd Kuldīgas aģentūrā esmu nostrādājusi 5 mēnešus un varu teikt, ka esmu mājās. Ar šādu kolektīvu neiespējamais kļūst iespējams un nepadarāmais – padarāms.  Kopā ģenerējam projektu idejas, plānojam novada attīstību. Šobrīd saspringtās pašvaldību budžeta situācijas dēļ ļoti rūpīgi vērtējam vajadzības un nosakām prioritātes kopā ar pašvaldības vadību. Man vispār liekas, ka projektu vadītāji ir tādi īpaši cilvēki, jo jāorientējas ļoti daudzās jomās – būvniecībā, grāmatvedībā, iepirkumos - , jābūt augstai stresa noturībai un elastīgai domāšanai.”

Kādi ir mīļākie svētki?

“Mīļākie svētki ir Ziemassvētki, kā jau minēju, tas ir laiks, kad pasaulē nākusi mana meitiņa. Šajos svētkos parasti esmu kopā ar ģimeni – ciemos atbrauc vecāki, māsas ģimene, organizējam svētku vakariņas, notiek apdāvināšanās, dzejoļu skaitīšana un izgudrošana, ja dzejolis piemirsies!”

Kas dod enerģiju?

“Es sevi raksturotu kā reālistu, man svarīgi, lai visam ko daru ir rezultāts. Enerģiju man dod gandarījums pēc labi paveikta darba, kad redzi, ka, neskatoties uz dažādām projekta īstenošanas grūtībām, tu tomēr nonāc pie rezultāta. Īpašs ir prieks par tādiem projektiem, kuros izbūvējam infrastruktūru kādai konkrētai mērķgrupai, piemēram, dienas centrs pieaugušajiem vai bērniem ar funkcionāliem vai garīga rakstura traucējumiem. Tādos brīžos apzinies, cik nozīmīga ir šāda pakalpojuma pieejamība novadā. Smejoties mēdzu teikt, ka manas dzīves veiksmīgākais projekts ir mani bērni -  mans super komplektiņš!”

Kāds ir mīļākais ēdiens?

“Mīļākais ēdiens – Cēzara salāti.”

Ko ieteiktu sev, ja būtu 18 gadus jauna?

“Es negribu domāt, kā būtu, ja būtu, es ticu, ka mums katram ir iezīmēts savs ceļš, sava misija. Manī ir tas skrundenieku kods, kas liek man palikt šajā vietā, tādēļ esmu viena no.”