Rubrika “Esi viens no” ar Guntu Udincevu
Skrundenieces Guntas Udincevas ikdiena tiek pavadīta strādājot par māsiņu ģimenes ārsta praksē Skrundā. Viņas dzīves moto: “Būt kustībā, vienmēr mācīties ko jaunu, izzināt pasauli un daudz lasīt.”
“Piedzimu Kuldīgā. Pirmos gadus pavadīju Skrundā. Pēc tam īsu mirkli Talsos un tad, līdz pat vidusskolas absolvēšanai atkal šeit. Pēc vidusskolas aptuveni 15 gadus nodzīvoju Liepājā. Atceroties savu fantastisko bērnību mazpilsētā, ļoti negribēju, lai mani bērni uzaug uz pilsētas akmeņiem, tāpēc atgriezāmies atpakaļ. Visvairāk Skrundā man patīk vietējie meži un mūsu Venta. Visa bērnība pavadīta pie šīs upes. Ir ļoti daudz jauku atmiņu un darītas blēņas par kurām joprojām mammai neuzdrošinos stāstīt. Mīlu šo upi jebkurā gadalaikā un jebkādos laika apstākļos. Tā ir tik mainīga – no miglotiem saullēktiem līdz fantastiskiem saulrietiem, lieliska veldze karstās dienās un salti skaista ziemā. Skrunda man ir ļoti mīļa pilsēta. Ar ģimeni labprāt apceļojam tuvākas un tālākas Latvijas vietas. Atgriežoties vienmēr jūtos kā miera ostā. Savā novadā lepojos ar vietējiem cilvēkiem. Man patīk, ka uz dzīvi šeit pārceļas jaunas ģimenes ar bērniem. Priecājos par katru jaunu mazulīti. Tāda dzīvība pilsētā. Patīk radoši cilvēki ar dullām idejām.”
Ģimene – vērtību pamats
“Man ir trīs bērni – Alisei nupat palika piecpadsmit gadi, Dārtai drīz astoņi, bet Krišjānis ir trīsgadnieks. Mana ģimene ir mans kapitāls. Izbaudu laiku, kamēr vēl visi esam zem viena jumta. Kā jau katrā ģimenē – ir lieliski kopā būšanas brīži, trači, mīļošanās un dusmošanās. Viena no senākajām mūsu ģimenes tradīcijām ir visiem kopā pirms Ziemassvētkiem doties pēc eglītes. Pēc īstās zaļsvārces atrašanas obligāts ir pikniks tur pat mežā ar pīrādziņiem, siltu kakao, brīnumsvecītēm un cienasta atstāšanu meža zvēriem. Jubilāri mūsmājās svētku rītā tiek modināti ar dziesmu, samīļošanu, bučām un, protams, dāvanām. Reizēs, kad gaviļnieks ir pamodies un izlīdis pirms laika – tas tiek dzīts atpakaļ gultā, lai varam apsveikt pēc mūsu tradīcijām.”
Hobiji krāsainākai ikdienai
“Pēc katra bērna piedzimšanas man ir izveidojies kāds cits hobijs. Ar pirmo meitu nodarbojos ar rokdarbiem – gatavoju bērniem rotaļlietas, dekorus kāzām, saulessargus, kuri aizceļoja uz dažādām pasaules malām. Tas bija mans mazais bizness. Ar otro meitu mācījos fotografēt. Ar trešo bērnu esmu aizrāvusies ar velobraukšanu. Izmantoju katru iespēju izbraukt kādu lielāku vai mazāku aplīti. Šādi esmu uzgājusi ļoti daudz fantastiskus, cilvēka acij noslēptus dabas stūrīšus. Kādreiz ļoti aizrāvos ar mūziku – mūzikas skolā spēlēju flautu, pašmācības ceļā apguvu ģitāras spēli. Man ļoti patīk lasīt – vēsturiskas grāmatas, atmiņu stāstus. Ļoti labprāt lasu par Latvijas vēsturi dažādos laika nogriežņos. Laiku saviem hobijiem atrast nav viegli. Brīva laika ir ļoti maz, taču, ja kāda lieta ļoti aizrauj – atradīsies brīvs mirklis un ceru, ka spēka pietiks vienmēr.”
Katra darbadiena pārsteigumu pilna
“Līdz savai profesijai nonācu ļoti nejauši – intereses pēc. Mīlu savu darbu. Esmu beigusi medicīnas koledžu Liepājā un pēc tam bakalaurus RSU. Esmu medicīnas māsa. Pēc mācībām dažus gadus nostrādāju Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļā. Tas bija spraigs un ļoti darbīgs laiks. Pēc tam vairākus gadus strādāju Kuldīgas slimnīcas aptiekā. Tad mani uzaicināja uz ģimenes ārsta praksi Skrundā. Šeit strādāju no 2018. gada. Mūsu praksē ir no jaundzimušajiem līdz cienījama vecuma senioriem. Ir ļoti interesanti. No rīta, dodoties uz darbu, nekad nezinu, kāda būs diena. Bieži šķietami mierīga diena pēkšņi var pārvērsties ļoti spraigā. Iedvesmu darbiem man dod cilvēki - mazā pacienta priecīgā sejiņa, kad viņa līdzpaņemtajai rotaļlietai uz sāpītes tiek uzlīmēts plāksterītis vai uzmundrinājums kādam lielākam pacientam.”
Mīļākie svētki?
“Tie ir Ziemassvētki. Tie vienmēr tiek silti un mājīgi pavadīti ģimenes lokā, un gaidīšanas laiks līdz Ziemassvētkiem – mājas, eglītes rotāšana, gardumu gatavošana, dāvanu gādāšana.”
Kas dod enerģiju?
“Enerģiju dod būšana dabā, fiziskas kustības, mana ģimene un, protams, kafija.”
Mīļākais ēdiens?
“Katrā sezonā ir savs mīļākais ēdiens. Šobrīd – aukstā zupa.”
Ko teiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauna?
Ja es satiktu sevi astoņpadsmit gados – paspiestu sev roku un pačukstētu – būs interesanti!
