Rubrika “Esi viens no” ar Igo Radžabovu

Skrundenieks Igo Radžabovs ikdienā strādā Kurzemes Radio par ierakstu studijas un montāžas redaktoru. Viņa dzīves moto: “Dzīve ir zaļa. Patiesībā, tā jau arī ir – ikvienu no mums dzīvē mēdz piemeklēt kādas nebūšanas vai likstas, tomēr viss, kas notiek, savā ziņā, jau arī notiek tikai uz labu. Mums tikai atliek to saskatīt un priecāties par katru jauno dienu.”

“Pasē rakstīts, ka esmu dzimis Latvijas galvaspilsētā – Rīgā, tomēr jāatzīst, ka tā ir tikai dzimšanas vieta, jo visu mūžu esmu dzīvojis un arī bērnību aizvadījis Skrundā. Savā dzīves laikā esmu piedzīvojis veselas divas administratīvi teritoriālās reformas – tātad sanāk, ka bērnudārzā es gāju Kuldīgas rajonā, skolā es mācījos jau Skrundas novadā, savukārt tagad pēdējos četrus gadus, nu, esmu Kuldīgas novadā, kaut arī dzīvesvietu – Skrundu – neesmu mainījis šo 23 gadu laikā. Mana mīļākā vieta Kuldīgas novadā noteikti ir atjaunotā pastaigu taka gar Ventu Skrundā, kur Ventas kalnā varu pakāpties augstāk no kurienes paveras brīnišķīgs skats uz mūsu Kurzemes likteņupi un pašā kalna galā lepni mastā plīvo Latvijas karogs.”

Skrundas patriots

Skrunda vienmēr un visos laikos man asociēsies tikai ar māju sajūtu, jo šeit aizvadīti mani dzīves bezbēdnīgākie gadi ar mammas gardajām kotletēm, tēta rosīgo darbu sētā, kaimiņu bērnu spēlēm un draugu kopā paveiktajiem darbiem un arī nedarbiem. Savā novadā es noteikti lepojos ar mūsu cilvēkiem, jo katrs no mums ir lielākā novada vērtība. Jāatzīst, ka mūsu novads, nu, ir kļuvis diezgan liels un daļa cilvēku, iespējams, pat nav bijuši kādā no Kuldīgas novada pagasta centriem, tomēr Suitu sievu balss un sklandraušu cepēji Alsungā, uzņēmīgie ļaudis Dzeldā, Laidu iedzīvotāju degsme un Kabiles ļaužu spēks, Kuldīgas vēstures piesitiens un mūsu pašu Skrundas priecīgo cilvēku smaidi jau ir tas, kas ne tikai veido, bet arī vieno šo novadu un padara to neatkārtojamu, pat ja neesam ne reizi apciemojuši kādu no Kuldīgas novada skaistajiem pagastiem. Patiesību sakot, kaut arī tas varbūt skan mazliet lepni, taču vārdu Skrunda es asociēju arī ar sevi. Es esmu – Skrunda, un arī tu esi – Skrunda, tāpat arī lasītājs ir daļa no Skrundas. Mēs visi esam daļa no Skrundas – gan tie, kas šeit dzimuši, gan, kas saistīti ar darba gaitām šajā pilsētā, gan arī vienkārši pilsētas viesi, kas brauc cauri Skrundai un spēj kartē rast šīs pilsētas vārdu arī ir Skrunda, jo paši vien uzturam šo vārdu dzīvu esam. Vienmēr ar tādu kā nelielu lepnumu priecājos dzirdēt Skrundas vārdu arī sabiedriskajā transportā, jo tas iezīmē ne tikai to, ka nākamajā pieturā tūdaļ būšu mājās, bet, ka pie mums joprojām ir rosīgi ļaudis, kuri šeit dzīvo un pie kuriem piestāj ne tikai autobuss, bet arī vilciens.”

Ģimene – pamatu pamats

“Ģimene vērtību skalā man ir visaugstākā prioritāte. Mēs esam kā cieša komanda, kas grūtā brīdī steidz palīgā viens otram un atbalsta, kad tas visvairāk ir nepieciešams. Manā izpratnē ģimene, ir kas vairāk kā tikai tuvāko cilvēku loks un ģimenes locekļu skaits. Patiesību sakot, tā ir mīlestības un siltuma pilna sajūta, ko vārdos izteikt ir grūti, taču pēc darba pārrodoties mājās ik reizi sajūti, kad mīļotais suns steidz pretī ar priekā luncinošu asti. Mūsu ģimenē piekopj tradīciju kopīgi svinēt Līgo svētkus. To darām pie bagātīgi klāta galda un ap ugunskuru uz uzstādītā brīvdabas lielā kino ekrāna sētā skatoties leģendāro filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tāpat kopīgi sagaidām arī jauno gadu, kur sanākam visi kopā, lai atminētos aizvadītā gada notikumus un kopā laimīgi sagaidītu arī jauno gadu. Kā gadu iesāksi – tā to arī aizvadīsi…un es to vēlos mīļoto cilvēku lokā.”

Hobijos rod spēku

“Brīvajā laikā man patīk doties paskriet kādu gabaliņu pa mūsu pilsētas ielām vai arī kādu nomaļāku ceļu, lai pabūtu domās tikai ar sevi pašu. Tāpat man ļoti patīk spēlēt florbolu, ko kādreiz Skrundā kopā ar vietējo komandu “Lauvas” arī darīju, tomēr šobrīd šis vaļasprieks, diemžēl, ir mazliet atlikts malā. Tāpat mūsu ģimenes kopīgais hobijs ir dalība Skrundas velobraucienos, kur kopīgi izlocījām kājas un apskatījām savu dzimto novadu. Vēl priecājos par iespēju doties ceļojumā kopā ar mīļoto draudzeni un aplūkot pasaules plašās āres – tas ne tikai bagātina redzesloku, bet arī sniedz iespēju kārtīgai atpūtai un jauniem piedzīvojumiem. Visbeidzot, turpinot par atpūtu, tīri labi pie sirds man iet arī došanās pirtī, kur pie jaukām ģimenes sarunām var atjaunot enerģiju gaidāmajam darba cēlienam – galu galā, veselā miesā-vesels gars! Papildu laiku kā debesu dāvanu laikam vēlas ikviens mūsu planētas iedzīvotājs, tomēr laiks gan ir tik, cik tas ir. Laikam jau laimīgie laiku neskaita un vienkārši ļaujas tam, ko sirds pačukst priekšā.”

Darīt to, kas patīk

“Esmu mācījies Vidzemes augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātē par žurnālistu. Mans sens bērnības sapnis ir ierunāt sabiedriskā transporta pieturu nosaukumus, savukārt vēlāk sāku sekot līdzi arī dažādiem sporta veidiem un saistīt savu dzīvi ar sporta komentētāja darbu, tāpēc nolēmu, ka labākais un arīdzan līdzīgākais šo profesiju apvienojums ir žurnālistikas lauciņš. Patiesību sakot, ceļš līdz izvēlētajam darbam bijis diezgan sarežģīts, jo, laikam kā ikvienam, nācies pārvarēt daudz grūtību, lai sasniegtu savus mērķus. Sākotnēji strādāju arī praksē televīzijas kanālā “ReTV”, vēlāk darbojos arī laikraksta “Kurzemnieks” rindās līdz vēlāk nokļuvu praksē “Kurzemes Radio” kolektīvā. Vēlāk atskanēja mans laimīgais zvans ar aicinājumu pievienoties darbā, ko ar lielāko prieku arī pieņēmu. Tādi īpaši rituāli, lai rastu iedvesmu darbiem, vai burvestības, lai kaldinātu darba sparu, man nav. Galvenais ir iesākt konkrēto darbu, kas konkrētajā brīdī paveicams, tad arī iedvesma piepeši iezagsies. Ikdienas darba dzīve man aizrit Kurzemes Radio, kur kopā ar brīnišķīgajiem kolēģiem un ētera cilvēkiem kopīgi strādājam, lai klausītāji uzzinātu kā aktuālo informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē, tā arī, lai tie vienkārši mostos ar priecīgu prātu. Manos darba pienākumos ietilpst tematisko ziņu, kā arī atsevišķu raidījumu montāža, lai klausītājam skaņa nonāk teicamā kvalitātē un baudāmā skanējumā. Tāpat veidoju arī daļu Kurzemes Radio sociālo mediju saturu, lai klausītāji būtu lietas kursā par radio aktualitātēm. Savukārt piektdienu vakari man aizrit Kurzemes Radio studijā pie skaņu pults, lai līdz klausītajiem nonāktu raidījums “Radioskatuve”, kurā satiekam brīnišķīgus un talantīgus kā mūsu novada, tā arī citu novadu cilvēkus.”

Kādi ir mīļākie svētki, kāpēc?

“Mani mīļākie svētki ir Ziemassvētki. Man patīk, kad cilvēki tumsas aizsegā rada savu skaistumu pilsētas ielās un mājās ar rotājumu un gaismiņu palīdzību, kas iedveš tādu gaismas sajūtu, jo Skrunda paveras skatam vēl neredzētos toņos un krāsu paletē. Ziemassvētku gaidīšanas laiks kopumā ir miera pilns, kad cilvēki tos sagaida mājās kopā ar mīļotajiem cilvēkiem pie rotātas eglītes un gaišām domām galvā.”

Kas dod enerģiju?

“Enerģiju man noteikti sniedz labs miegs, pozitīvi domājoši cilvēki līdzās, kā arī lieks solītis vakara skrējienā noteikti nenāks par ļaunu.”

Kāds ir mīļākais ēdiens?

“Mans mīļākais ēdiens ir kartupelīši ar karbonādi, bet saldajā ēdienā – mammas gatavotā tiramisu kūka, ko visu pavada mājās gatavots upeņu vai jāņogu zaptes ūdens dzēriens.”

Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns?

“Ja atkal būtu 18 gadus jauns, es vienkārši vēlreiz izdzīvotu to laiku, jo gadus vairs neatgriezīsi, kļūdas neizlabosi, bet jaunību baudīt, kāpēc ne? Es par!”