Rubrika “Esi viens no” ar Ivo Bāru
Skrundenieks Ivo Bārs ikdienā nodarbojas ar auto tirdzniecību, rezerves daļu tirdzniecību, ka arī ar auto remontu. Viņa dzīves moto: “Dzīvot harmonijā ar sevi, būt godīgam pret sevi un citiem. Nedarīt neko, par ko būtu jākaunas un vienmēr turēt doto vārdu. Cenšos nesolīt, ja neesmu pārliecināts, ka spēšu to izpildīt.”
“Esmu 100% skrundenieks, jo šeit esmu dzimis un uzaudzis. Šeit man patīk viss, sākot ar Ventu, mežiem un dabu. Dzīvošanai ļoti piemērota vieta. Kā jau mazpilsētā, tad dzīves ritējums ir mierīgāks, un man arī gribas domāt drošāks nekā lielajās pilsētās. Šī ir vieta, kas ir un būs manā sirdī kā dzimtene. Lepojos savā novadā ar cilvēkiem, sakopto vidi un dabu. Vārds Skrunda ir visa mana dzīve, mana jaunība, ģimene, sieva, bērni, prieki un rūpes. Skrundai novēlu augt un attīstīties, jaunus uzņēmumus ar jaunām darba vietām, lai ir kur cilvēkiem atgriezties un saukt Skrundu par savām mājām!”
Ģimene – pamatu pamats
“Esmu audzis lielā ģimenē, mammai mēs esam pieci bērni. Ģimenes nozīme ir krampis, sīkstums, spītība, kas nāk no ģimenes, un tas ir pamats turpmākai dzīvei. Manā ģimenē ir trīs meitas un dēls, un nu jau trīs gadus esam vecvecāku statusā. No svētkiem Ziemsvētki ir tāds īpaši maģisks laiks. Visa ģimene parasti cenšas sanākt kopā pasvinēt. Diviem brāļiem Ziemassvētkos ir dzimšanas diena un mana dēlam dzimšanas diena ir otrajos Ziemassvētkos, tad tie mums ir kārtīgi svinami svētki.”
Apvienot lietderīgo ar patīkamo
“Mans hobijs un aizraušanās ir motokross, jau bērnībā visu brīvo laiku pavadīju uz riteņa, pēc tam uz mopēda un tad sekoja motocikls. Vēlāk jau sāku nopietnāk trenēties motokrosā un drīzvien jau tas pārtapa par dzīvesveidu daudzu gadu garumā. Sāku ar iesācēju, hobija un amatieru līmeņa sacīkstēm. Daudz gadu ir braukts arī Latvijas čempionātā. Treniņos ir izbraukta Kurzeme krustu šķērsām, un ar sacensībām visa Latvija. Tagad braucu tikai brīvdienās sevis uzturēšanai formā. Ziemā uz baseinu, bet vasarā patīk ar riteni braukt. Sports viennozīmīgi palīdz būt labā fiziskā formā, un tas palīdz būt tonusā arī ikdienas darbos. Aktīvo sportošanu lēnām sāku aizstāt ar sacensību vērošana no malas. Ar draugiem ir būts daudzos pasaules un nāciju motokrosos visā Eiropā. Tā mums izveidojusies kā tradīcija, kad katru rudeni ir jābrauc uz nāciju motokrosu un pie reizes jāizmet līkums pa kalniem, tā teikt apvienot lietderīgo ar patīkamo.”
Darīt to, kas patīk
“Mācījos Skrundas 42. profesionāli tehniskajā vidusskolā, namdara galdnieka profesijā. Jāsaka gan, ka savā specialitātē neesmu strādājis. Dzīve aizveda mani pa tirdzniecības līniju, sākumā strādāju veikalā, bet 1995. gadā pirmo reizi aizbraucu uz Vāciju pēc auto, un no tā laika visa darbošanās man ir bijusi saistīta ar automašīnām. Sākumā dzinu no Vācijas mašīnas un tirgoju, bet vēlāk jau tas viss apauga ar darbiniekiem, servisu, rezerves daļām. Nemanot tūlīt būs jau 30 gadi pagājuši.”
Kas dod enerģiju?
“Tie īstie svētki ir kopā ar ģimeni, kad ir kāds kopējais izbrauciens, kopā būšana, tas ir tas kas uzlādē! Reizi gadā cenšamies visi kopā izbraukt ekskursijā, vienmēr kā starpposms ir kalni. Man pašam vismaz reizi gadā vajag pabūt kalnos, tā ir tāda iekšējā sajūta. Kalnos sajūti to jaudu, varenību, spēku, smaržu un klusumu. Jā, tas ir tāds sava veida restarts!
Mīļākais ēdiens?
“No ēdieniem man nav viens mīļākais, ēdu gandrīz visu, bet vājība viennozīmīgi ir saldumi. Bērnībā dzīvoju virs konditorejas un bieži tur iegriezos pēc visādiem labumiem, tā es arī tagad bieži vien nevaru atteikties no kādas kūciņas.”
Ko ieteiktu sev, ja būtu 18 gadus jauns?
“Tā īsti kopumā neko negribētu mainīt. Ar šīs dienas acīm skatoties noteikti būtu vairāk mācījies, vēl kādu valodu papildus apguvis. Vienmēr jau gribas ko vairāk un labāk, bet esmu apmierināts ar paveikto.”