Rubrika “Esi viens no” ar Mārtiņu Lindi

Skrundenieks Mārtiņš Linde šobrīd ir izdienas pensijā, un strādā Valsts meža dienestā, par ugunsdzēsības stacijas vadītāju. Viņa dzīves moto: “Nenožēlo, ko neesi izdarījis, vai izdarījis, tāpat neko nevar mainīt, jo ir jādzīvo tālāk.”

“Esmu dzimis Aizputē, uz Skrundu atnācu dzīvot, kad man bija 3 mēneši. Visu bērnību un jaunību esmu nodzīvojis Skrundā. Vasaras pavadīju laukos pie omītes, kad nebija sporta nometnes. Esmu beidzis Skrundas bērnudārzu, tad iestājos Skrundas 1. vidusskolā. Kuldīgas novadā esmu dzīvoji visu savu apzināto mūžu. Skrunda ir skaista pilsēta. Pavasaros var pastaigāt par pilskalnu un priecāties par ceriņiem. Garām tek Venta, kurā var peldēties un makšķerēt. Maza pilsētiņa, kas ir sakārtota un tīra. Cilvēki draudzīgi, ej pa ielu smaidi, lielāka daļa cilvēku pazīstami. Lepojos ar to, ka no Skrundas nāk daudzi volejbolisti, kuru vārdi izskanējuši gan pasaules, gan Latvijas līmenī.”

Ģimene ir viss

“Esmu precējies, man ir divas meitas Klinta un Rūta, divi mazbērni Klāvs un Kārlis. Lielās kopā sanākšanas ir Ziemassvētki un Līgo. Tad visi sabrauc uz lauku īpašumu, kur tos svinam. Ziemassvētkos ir tradīcija ar mazākajiem bērniem iet uz mežu pēc eglītes. To vēlāk meitas izpušķo. Līgo visi bariņā ejam pēc meijām, pinam ozolu pīnes un ziedu vainagus. Trešie lielākie svētki ir Mārtiņi, kad visi sabrauc pie manis.”

Hobijos rod atpūtu

“Hobiji ir vairāki, patīk izbraukt ar motociklu. Tas dod brīvības sajūtu, kad esi viens ar  ceļu, moci un vēju. Vēl patīk vākt visādas vecas lietas. Kad kaut ko interesantu atrodi, tad ir prieks, ka tas neaiziet zudībā. Kad meklē informāciju par atrasto mantu, tad uzzinu daudz ko jaunu. Ar laiku ir tā kā ir, jo dzīve ar savu skrējienu rada savas korekcijas. Ar moci sanāk mazāk izbraukt, jo vasaras laiks ir arī meža ugunsnedrošais laiks. Bet ir jau mirkļi, ko izmantoju, lai izbrauktu kādu līkumu. Otrajam hobijam domāti ir garie ziemas vakari, kad var sēdēt siltā istabā un kaut ko ķimerēt un restaurēt. Tad ir gandarījums, kad izdodas kaut ko vecu atgriezt dzīvē.”

Spēku dod palīdzēšana citiem

“Esmu izmācījies par ugunsdzēsēju. 1991. gadā beidzu vidusskolu, un tad Latvijā bija izveidots alternatīvais dienests, lai nebūtu jāiet padomju armijā. Tā nokļuvu ugunsdzēsējos. Vajadzēja jaunos virsniekus ugunsdzēsības dienestam un iestājos kursos. Visu savu darba mūžu esmu pavadījis ugunsdzēsībā.  Darbs saistīts ar palīdzēšanu cilvēkiem, un tas noteikti deva spēku iet un darīt.”

Mīļākie svētki?

“Tie ir, tad kad visi mani mīļie ir sabraukuši vienuviet, un var sajust kopību.”

Kas dod enerģiju?

“Enerģiju dod labi padarīts darbs. Pastaiga pa mežu, lasot sēnes. Izbraucot ar motociklu, noķerot vēju.”

Mīļākais ēdiens?

“Mīļākais ēdiens ir cepta žāvēta cūkgaļa ar sīpoliem un krējumu.”

Ko tu ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns?

“Ja atkal būtu 18 gadi tad domāju, ka daudz neko nemainītu, ja nu vienīgi ieteiktu sev cītīgāk mācīties.”