Rubrika “Esi viens no” ar Uģi Lagzdu
Skrundenieks Uģis Lagzda ikdienā strādā uzņēmumā SIA “AMG Montāžnieks”. Viņa dzīves moto: “Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek.”
“Esmu dzimis Kuldīgā. Bērnību pavadīju Turlavā, tur arī mācījos. Pēc pamatskolas mācījos Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālajā vidusskolā. Iepazinos ar savu sieviņu un tagad jau 14 gadus dzīvoju Skrundā. Kad sāku dzīvot Skrundā, pie sevis domāju - esmu turlavnieks, kurš dzīvo Skrundā, bet tagad jau sevi saucu par skrundenieku un Skrundu par mājām. Pa šiem gadiem, kamēr dzīvoju Skrundā, pilsēta ir mainījusies. Priecē atjaunotā Skrundas muiža, estrāde, jaunais tirgus laukums, pastaigu taka gar Ventu, ugunsdzēsēju depo. Skrunda ir kļuvusi vizuāli pievilcīgāka. Prieks skatīties! Pirms atnācu dzīvot uz Skrundu, neko daudz par šo pilsētu nezināju. Skrunda ir salīdzinoši neliela pilsētiņa, kurā visi viens otru pazīst. Klusa, mierīga, bez lielās pilsētu burzmas. Jālepojās ar skrundeniekiem, kuri pilsētas vārdu nes ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Patiesībā jālepojās ir ar visiem, kuri dara un nežēlojas, ka viss ir slikti.
Ģimene – pamatu pamats
“Esmu nācis no trīs bērnu ģimenes. No trim brāļiem esmu jaunākais. Tagad pašam ir ģimene, kurā esam četri – es, sieva Elīna, meita Marta un dēls Bruno. Ģimene ir mīlestība, prieks, rūpes atbildība, viss kopā. Atbalstam viens otru gan veiksmēs, gan neveiksmēs. Ģimene ir tā, kas man atnes vislielāko laimi. Parasti ģimenē svinam tradicionālos svētkus. Mācam meitai, kā jāsvin svētki, kādas tradīcijas ir katros svētkos. Katru gadu tiek gaidīti un svinēti Skrundas pilsētas svētki, tad atbrauc ciemiņi, jo parasti ar Skrundas svētkiem sākās pilsētas svētku sezona. Cik varam, tik cenšamies piedalīties Skrundas rīkotajās aktvitātēs – foto konkursos, ikgadējās Skrundas dzimšanas dienas aktivitātēs, lāpu gājienā, bibliotēkas rīkotajos konkursiņos, pasākumos.”
Apskatīt Latvijas skaistākās vietas
“Tādu īstu hobiju man nav. Ar ģimeni cenšamies pabraukāt pa Latviju, apskatīt mūsu pašu skaistās vietas, pilsētas. Ar sievu apmeklējam pasākumus, izrādes, koncertus. Patīk mācīties, apgūt jaunas lietas un likt lietā tās sadzīvē. Tā var izrauties no ikdienas, gūt savādākas emocijas. Darbi ir un būs, bet uz kādu brīdi atlieku malā visas citas darīšanas un veltu laiku sev, savām interesēm.”
Darīt to, kas aizrauj
“Mācījos Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālajā vidusskolā. Pēc profesijas esmu pavārs. Pēc skolas beigšanas pavāra profesija kaut kā īsti neaizrāva un tajā nestrādāju. Šadas profesijas izvēle bija spontāns lēmums. Pēc pamatskolas pienāk brīdis un ir jāizvēlas, ko mācīties tālāk, bet ja tu īsti nezini ko gribi, tad tas nav labi. Sēdēju un domāju - automehāniķis negribu būt, galdnieks negribu būt, būšu pavārs. Darba gaitas sāku Skrundā. Strādāju veikalā par datoroperatoru. Pēc tam pāris gadus tur pat nostrādāju par veikala vadītāju. Tad dzīvē pienāca posms, kad vēlējos kaut ko mainīt. Neilgi pēc tam radās iespēja strādāt tepat uzņēmumā Skrundā, kurā ražo logus un durvis. Tas prieks un gandarījums rodas tad, kad staigāju pa Skrundu un redzu, ka cilvēki ir izvelējušies vietējo ražotos logus un saprotu, ka arī es esmu tur pielicis savu roku.”
Kādi ir mīļākie svētki, kāpēc?
“Mīļākie svētki ir Ziemassvētki. Šie ir ģimeniski svētki, kopā radam svētku sajūtu, kopā gatavojam svētku galdu, kopā ejam pēc eglītes. Galvenais ir tā kopā būšana.”
Kas dod enerģiju?
“Enerģiju dod visas pozitīvās emocijas – ģimene, bērni, izklaide, jūra, draugi un viss pārējais, kas sagādā prieku.”
Kāds ir mīļākais ēdiens?
“Ēdiena ziņā neesmu tik izvēlīgs. Laikam ar gadiem nāk tā apziņa, ka griķi tomēr ir garšīgi un putraimiem arī nav ne vainas. Ēdiens no kura neatteikšos ir biešu zupa un Martas ceptās pankūkas.”
Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns/a?
“Nevis sapņo un domā, bet ej un dari.”
