Skrundenieks Valdis Kalniņš Nāckalns ikdienu aizvada Rīgā, dienējot Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē. Lai arī ikdienu viņš pavada galvaspilsētā, tomēr vienmēr esot patīkami atbraukt uz Skrundu, ko sauc par savām mājām. Viņa dzīves moto: “Dažreiz Tu uzvari, dažreiz Tu mācies.”
“Esmu dzimis Saldū, bērnību līdz pamatskolas beigām pavadīju Skrundā, pēc tam turpināju mācīties Liepājā, bet tāpat katru nedēļas nogali biju Skrundā. Lai arī šobrīd uz Skrundu sanāk atbraukt aptuveni reizi mēnesī – ir ļoti patīkami redzēt kā Skrunda attīstās. Pilsēta paliek arvien skaistāka un dzīvīgāka. Skrundu raksturoju kā miera ostu, šeit var atbraukt un izrauties no ikdienas steigas. Pilsētai tek cauri upe, kura piedāvā gan atpūtas iespējas, gan vienkārši tajā var smelties enerģiju. Mana mīļākā vieta Skrundā ir pilskalns, jo šeit bērnībā tika pavadīts daudz laiks ar draugiem, šie paši draugi manā dzīvē ir vēl joprojām. Patīkami, ka tik ciešā saikne, kas izveidojās bērnības gados, nav nekur pazudusi. Šeit dzīvojošos varu izcelt, kā ļoti draudzīgus cilvēkus un noteikti jāpiebilst, ka lepojos ar to, ka šeit aktīvi tiek spēlēts volejbols.”
Gūt pozitīvas emocijas
“Par vienu no saviem hobijiem varu saukt aktīvo atpūtu. Patīk visi sporta veidi, kuri tiek spēlēti ar bumbu – volejbols, basketbols, futbols, florbols, teniss. Katra veida aktīvā atpūta tev sniedz emocionālo, fizisko un mentālo veselību. Pēdējo gadu laikā ļoti patīk apmeklēt dažāda veida sporta pasākumus, kur atbalstu mūsu sportistus. Vienmēr ir līdzi Latvijas karogs, kurš plīvo tribīnēs. Tās emocijas, ko skatītāji iegūst atbalstot savējos, ir grūti raksturot, tāpat šādos pasākumos var iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Ļoti augsti novērtēju cilvēkus, kuri ar savu talantu, darba spējām iedvesmo citus.”
Neatsverama dzīves pieredze
“Līdz dienestam armijā nonācu pavisam vienkārši - draugu mudināts izlēmu pamēģināt. Dienestā esmu septiņus ar pusi gadus, iegūtā pieredze, sastaptie cilvēki apmācībās, kursos, mācībās šeit Latvijā un ārpus tās man ir devusi neatsveramu dzīves pieredzi un attīstījusi mani gan fiziski, gan mentāli. Šo izvēli ne mirkli neesmu nožēlojis. Šeit ir plašas iespējas sevi pilnveidot. Varu ieteikt jauniešiem, kuri pēc vidusskolas beigšanas vēl nav izlēmuši savas tālākās studijas gaitas, tad noteikti iestāties Valsts aizsardzības dienestā un pašiem izbaudīt visu, ko šī iespēja sniedz.”
Būt ar savējiem
“Retāk atbraucot uz Skrundu pie vecākiem un abiem brāļiem novērtēju, cik svarīgi šie cilvēki ir manā dzīvē. Mamma jau ir izaudzinājusi divus dēlus, tāpēc vienmēr, kad esmu šeit, tad arī es piedalos jaunākā brāļa audzināšanā. Ceru ka viņš izaugs par krietnu cilvēku. Kad esmu Skrundā, tad vienmēr aizeju pie omas, jo zinu ka tur būs sakrājušies lauku darbi, kuros man jāpalīdz. Atzīmējot Ziemassvētkus, patīk tuviniekus iepriecināt ar dāvanām. Šajos svētkos vienmēr sanāk izsmieties līdz asarām.”
Kādi ir mīļākie svētki?
“Patīk lielā draugu lokā atzīmēt Jāņus. Sarunas pie ugunskura, alus kauss un nākamajā rītā aukstās zupas gatavošana, kas var būt labāks par to.”
Kāds ir mīļākais ēdiens?
“Lai arī man pašam patīk gatavot, nekas nav garšīgāks par mammas gatavoto plovu.”
Kas dod enerģiju?
“Draugi vienmēr man ir palīdzējuši uzlādēties. Nogalēs pavadītais laiks kopā ar viņiem, apmeklējot kādu pasākumu dod man enerģiju nākamajiem izaicinājumiem.”
Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns?
“Ieteikums sev – mēs visi ikdienā sastopamies ar neskaitāmām dilemmām un lēmumiem par to, ko ir vērts darīt un ko nē, tāpēc sev ieteiktu – labāk izdarīt nekā nožēlot neizdarīto.”