Rubrika “Esi viens no” ar Valdu Veisu

Rubrika “Esi viens no” ar Valdu Veisu

Skrundeniece Valda Veisa strādā skaistumkopšanas sfērā. Ikdienā viņu var sastapt salonā “Skaistuma laboratorija.” Viņas dzīves moto: “Dzīvē ir tikai viens virziens – uz priekšu, tikai uz priekšu!”

“Dzimusi esmu pilsētā, kurā piedzimst vējš, un tur nodzīvoju līdz astoņpadsmit gadiem. Skrundā dzīvoju 35 gadus, un nu jau desmit gadus laiku pavadu arī Kuldīgā, kur ir mana ģimene. Skrunda man nozīmē daudz. Mans sirds darbs Mani draugi un kolēģi. Skrunda ir maza, lieliska pilsēta, ar savu raksturu, skaisto pilsētas centru, parku, kultūras namu, kurā pavadīts daudz laika, dejojot tautas dejas deju kolektīvā “Vadzis” un “Mežābele”, kā arī aktīvi apmeklējot kultūras pasākumus. Ļoti patīk mūsu pastaigu taka gar Ventu, kur var atgūt spēkus un sakārtot domas.”

Ģimene ir spēks

“Es esmu bagāta, ka man ir Mamma ar savu 93 gadu dzīves pieredzi un rūdījumu, un kurai varu paprasīt padomu grūtā brīdī. Ir māsa ar bērniem un mazbērniem, un laikam ejot esmu iegājusi Veisu ģimenē, tāpēc laiku pavadu arī Kuldīgā, kur dzīvo mana ģimene - vīrs Uldis, bērni un mazdēls Eduards. Mēģinām pēc iespējas vairāk laika pavadīt ar ģimeni kopā. Ziemassvētki ir tie svētki, kad sanākam visi, lai gan ir tādas reizes, kad sagādātās dāvanas tiek nodotas tikai Līgo svētkos. Arī ar kolēģiem ārpus darbalaika mēģinam atrast laiku ceļot un atpūsties. Kā tradīcija ar kolēģiem un draugiem ir piedalīties Skrundas svētku laivu nobraucienā.”

Atpūsties no ikdienas

“Esmu sirdī liepājniece, tāpēc jūra man nozīmē daudz. Katru brīvu brīdi ar ģimeni un mūsu četrkājainajiem mīluļiem dodamies pastaigās gar jūru, ikdienā pa mežu. Tā ir kā atkarība, tā tu tiec pie skaidrām domām, un tas dod spēku un enerģiju jauniem radošiem darbiem. Ļoti patīk audzēt puķes, bet kā es saku, tad man nav to zaļo pirkstiņu, bet neatlaidīgi mēģinu. Ļoti patīk doties ceļojumos, šeit pa Latviju un arī ārpus tās.”

Darīt to, kas patīk

“Esmu beigusi Rīgas 34. proftehnisko vidusskolu. Laikam ejot, izmacījos par kosmētikas apmācības treneri. Abi šie darbi viens otru papildināja. Lielāko gandarījumu deva mācības Pēterburgā. Mans darbs ir radošs un interesants, un nav vienādu dienu. Tu radi skaistumu, izjūtas, gandarījumu, prieku sev un citiem. Dzīve ir lutinājusi ar superīgiem kolēģiem, gan pēc skolas pirmajā darba vietā Priekulē, gan Skrundā, strādājot sadzīves pakalpojumos, gan tagad, strādājot savā sapņu laboratorijā. Tu smelies spēku, kad tev apkārt ir superīga komanda un klienti, ar kuriem mēs jau esam viena liela radoša ģimene. Es esmu no tām laimīgajām, kurai savs darbs ļoti patīk, jo vairāk svētku, jo vairāk darba un radošuma.

Mīļākie svētki?

“Mīļākie svētki ir dzimšanas dienas, jo tad ir daudz ziedu.”

Mīļākais ēdiens?

“Es esmu liela kārumniece, man garšo kūkas un saldumi, marcipāns. Tie dod enerģiju un šokolāde - laimes hormonu.”

Kas dod enerģiju?

“Mans darbs un mana ģimene dod man spēku, jo es daru to, kas man patīk.”

Ko ieteiktu sev 18 gadu vecumā?

“Ja es būtu atkal 18 gadus jauna, tad ieteiktu tautas gudrību - piec reiz nomērīt pirms griezt, tik akli neuzticēties cilvēkiem, lai nav jāviļas. Bet ir jaiziet cauri grūtībām, lai nonāktu pie kaut kā izsapņota un patiesa.”