Dzeldas pilskalns
Pilskalnu minējis jau A. Bīlenšteins. Šis pilskalns atrodas netālu no Kojas upītes labajā krasta. E. Brastiņš: „Pilskalns ierīkots 13m augstā uzkalnā, kas radies no Kojas upītes grauzumiem. Dabīgais kalna cilnis ar rakumiem un nelieliem uzbedumiem pārveidots tā, ka plakuma vidū palicis ap 2m augsts uzkalniņš 15m caurmērā. Ziemeļu un austrumu pusē, kur pilskalnu nogāze zemāka, gar plakuma malu redzamas uzbeduma atliekas. Dienvidaustrumu pusē pilskalns sabojāts, grābjot granti ceļu labošanai. Grants bedrē redzams mitņu slānis - pusmetru biezs ar bagātu ogļu un pelnu saturu. Pilskalns apaudzis ar priedēm tāpat kā māju apkārtne. Redzams, ka zeme pilskalnu apkaimē senāk arta, jo samanāmas vagas un noarumi.”
Arī šeit, pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, veikts tik populārais eksperiments ar nabaga ūdensputnu, kas veiksmīgi izpeldējis tuvējā avotiņā.
E. Brastiņš pamanījis, ka kalna augstākajā vietā patiesi bijusi neliela bedre, kas gan nemaz nav līdzinājusies pieminētajai pīļu akai. Ielūkojoties atkal E. Brastiņa grāmatā: „Netālu no pilskalna, pāris simtu soļu uz Kriču pusi, Tuņņu mājas daļā pašā upmalā atrodas vieta - Kapkalniņš. Tas ir apaļš, neliels, cilvēka rokām samests uzkalniņš, kas apaudzis ar sīkiem krūmiem un gluži nesabojāts. Kādu gabaliņu tālāk ir vieta tīrums, kuru dēvē par Baznīckalnu. 2 km uz rietumiem no Dzeldas pilskalna, mežā, Tuļču mājas tuvumā atrodas kāda cita vieta, kuru sauc par pilskalnu. Kalns nav ar rakšanu apstrādāts, nav arī nekādu mitņu slāņa. Teika stāsta, ka šai kalnā arī bijis caurums, kurā ielaista pīle un tā izpeldējusi 10 km attālajā Durbes ezerā.”
1997. gada vasarā pēc pilskalnu apsekošanas J. Urtāns raksta: „Pilskalns atbilst E. Brastiņa uzmērījumam. Plakumā ir vairākas, apmeklējuma brīdī grūti ieraugāmas, ar zāli aizaugušas bedres, kas, domājams, te palikušas no otrā pasaules kara laika. Pilskalna virsmas malas ir ar asu lauzumu, kas liecina vai nu par vecu gravu, vai par pilskalna plakuma mākslīgu izlīdzināšanu. Plakuma ziemeļu vai austrumu malā arī caur zāli jūtams kultūrslānis.”
Dzeldas pilskalns nav īsti tradicionāls pilskalns. Šķiet, ka pilskalnu ierīkotāji atraduši jau no dabas ļoti izdevīgu vietu. Daļēji saglabājies, dienvidu pusē, aizsargvalnis, pēc kura var spriest pilskalna iespējamo atrašanās vietu.
No visiem rakstiem ir grūti saprast kurš ir īstais Dzeldas pilskalns, jo, piemēram, Brastiņš ir aprakstījis pilskalnu, kurš tagad ir iznīcināts, jo no viņa ņem granti, bet citi nostāsti liecina, ka Dzeldas pilskalns atrodas pavisam citur. Var būt Nīkrāces pagastā ir seši pilskalni nevis pieci?
GPS koordinātas: N 56°34.210 E 21°50.010
Plašāka iznormācija pieejama ŠEIT.