Vormsātes muiža

Vormsātes muiža celta 18. gs. beigās, saukta arī par Diždzeldas jeb Lieldzeldas pili. Kurzemes bīskapijas laikā viens no Lieldzeldas lēnu kungiem bijis Simoliņš, pazīstamās ungāru grāfu Batoriju dzimtas atvase, kas valdīja pār Septiņkalni un Polijai deva kareivīgo karali Stefanu Batoriju. 

2013. gada 8. jūnijā muižas īpašnieka komentārs panoramio.com: "Esmu Vormsātes muižas un Aizupes pils īpašnieks. Žogu pagaidām nav plānots ierīkot, tas sabojātu ainavu. Sakarā ar naudas trūkumu remontdarbi ir iesaldēti. Pagaidām nomainījām jumtu, ielikām koka logus, koka durvis un atjaunojam koka kāpnes. Iekšā ir pelēkā apdare. Vormsātes muiža vēsturiski cieši saistīta ar Aizupes pili. Vormsāte kalpojusi kā mednieku namiņš lielajām Aizupes pilīm. Vormsātes pamati bija uzbūvēti 16.gadsimtā, savukārt 18.gadsimtā māja bija rekonstruēta un pārbūvēta, jo īpašnieks bija arhitekts. Par Vormsātes īpašniekiem saskaņā ar arhīva datiem bija ļoti slavenas vācu ģimenes - fon Rozeni, fon Schlipenbahi, fon Hannes. Vormsātes teritorijā kādreiz bija vīna darītava ar pagrabu un citas palīgēkas, kā arī avots un spice ar labas kvalitātes ūdeni. Vormsātes muižas teritorijā atrodas dīķis (ar forelēm) un upe, aramzeme, mežs un brīnišķīgs vecs ošu parks. Muižas platība ir ap 32 hektāriem. Papildus vēlos atzīmēt, ka Vormsātē ir lielākais un vecākais ošu parks (dārzs) Baltijā, kas reģistrēts vairākos starptautiskajos dārzu un parku katalogos un 18.-19.gs. hronikās (meklēts arhīvos)."

Foto: Sandris Kuzmickis