Ernests Felds, pirmais Skrundas Goda pilsonis

Ernests Felds (12.12.1912.-22.04.1998.) skrundenieks piektajā paaudzē. I pasaules kara laikā ģimene bija bēgļu gaitās uz Saratovu pie Volgas. Skrundā Ernesta ģimene atgriežas tai laikā, kad drīz sākās atbrīvošanas cīnās, kad netālu no Skrundas Airītēs krita Oskars Kalpaks. Sajā laikā zēns sāka iet skolā. Kad pamatskola bija pabeigta, tēvs dēlu aizsūtīja uz Liepājas Valsts Komercskolu. Ernestam grāmatveža darbs ļoti patika. Ernests vienmēr strādājis valsts iestādes. Liepājā, skolas laikā, Ernests iestājās Tautas konservatorijā.

Komercskolu Ernests beidza 1932.g., bet, tā kā tēvs aizgāja pensijā, līdzekļu tālākai izglītībai nebija. Viņš sāka meklēt darbu un tika pieņemts par krautuves sargu Skrundas virsmežniecības Rudbāržu stacijā.

Ar to sākās Ernesta darba gaitas mežu sektorā 50 gadu garumā. Brīvajā laikā Ernests mīlēja dziedāt, spēlēt teātri, sportot. 1933.g., kad uz Skrundu atnāca strādāt dziedāšanas skolotājs Jānis Brigzna, Ernests kopā ar viņu nodibina divus dubultkvartetus: viru un jaukto. 1934. g. februāri Ernestu iesauca obligātajā dienestā Latvijas armijā.
1936.g. 28 decembrī viņu aizsūtīja uz Mežu departamentu Rīgā kārtot eksāmenu rakstveža amatam. Pēc tā vienu gadu Ernests nostrādāja Priekules virsmežniecībā, pēc tam pārgāja uz Skrundas virsmežniecību. Visus šos gadus Ernests aktīvi darbojās ari brīvprātīgajos ugunsdzēsējos.
1940. g. Latvijā pēc padomju okupācijas arī Skrundas pagastā ievelēja jaunu valdi un padomi. Ernestam piedāvāja grāmatveža vietu Skrundas pienotavā. 1944.g. augustā Ernestu Saldū iesaukšanas komisija mobilizēja kara dienestam, 1.septembri viņam bija jāierodas Liepājas kara ostā, lai dotos uz karaspēka daļu. Kopā ar citiem jauniem cilvēkiem viņš sāka slepeni dzīvot purvā starp Raņķiem un Laidiem. Pēc vairākkārtīgiem brīdinājumiem piederīgajiem, Ernests bija spiests pieteikties Kabilē, kur bija viena no Kurzemē izvietotajām karaspēka vienībām. Viņam bija jānodibina no Skrundas puišiem vesels vads. Blakus Skrundas vadam nodibinājās Raņķu vads, kur ari iestājās puiši, kam palika bail no turpmākās slēpšanās. Tika noradīts rajons, kurā jātīra meži no “sarkanajiem” partizāniem un gaisa desanta, bija jābūvē bunkuri un munīcijas noliktavas, tika dots norādījums arī par to, ka, frontei pārvietojoties, viņiem jāpaliek par partizāniem krievu armijas aizmugurē. Pēc kapitulācijas par šo darbību padomju iestādes Ernestu saņēma ciet kā karagūstekni un nosūtīja uz Pečoru Komi autonomajā republikā būvēt dzelzceļu. Ernestu tiesāja Sibīrijā. Pēc tiesas Ernests nokļuva Vorkutā kopā ar “likumīgajiem zagļiem”, bet pēc šķirošanas – Noriļskā. Kopā aiz polārā loka mūžīgajā sasalumā pavadīti 11 gadi.

Ernests dzimtajā pilsētā 50.gadu beigās nodibināja Skrundas vīru kori, ilgus gadus to diriģēja un tajā dziedāja līdz 1992.gadam. Sešdesmitos gadu beigas Antuļos viņš vadīja sieviešu ansambli, Ranku skolā palīdzēja vadīt kori, vēlāk dibināja un vadīja Raņķu sieviešu kori.

Ar Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju Domes lēmumu 1997. gada 11.decembri apstiprināts par Skrundas novada Goda pilsoni.

Arturs Heniņš

Arturs Heniņš (14.07.1932 – 17.09.2014) – rakstnieks, publicists, vēsturnieks. Nozīmīgākie darbi: vēsturisko romānu diloģija par dēkaini latviešu strēlnieku virsnieku – pulkvedi Voldemāru Ozolu “Čiekurkalna Volda akselbantes” (1998) un “Tur pērkons nikni jodus dzenā” (2012) un triloģija “Es, smilšu kalnujātnieks” (2002), “Smilšu kalnu virpuļos” (2003), “Pastardiena smilšu kalnos” (2005) par Rīgas priekšpilsētām laikmetu griežos.

1959–1990: strādājis laikrakstā “Cīņa”, vadījis marksisma-ļeņinisma propagandas nodaļu, pētījis laikraksta “Cīņa” vēsturi.
pēc 1990: strādājis laikrakstos “Neatkarīgā Cīņa” un “Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Līdztekus darbam avīzes redakcijā izstrādājis un 1974. gadā aizstāvējis vēstures zinātņu kandidāta disertāciju “Latvijas Komunistiskā Jaunatnes Savienība – Latvijas Komunistiskās partijas rezerve un palīgs cīņā par padomju varu: 1917.–1919. g.”, par kuru Latvijas vēstures institūta Habilitācijas un promocijas padome 1992. gadā piešķīrusi vēstures doktora grādu.

Autordarbi:  romāns “Sāls puds”, romāns “Jautā septiņiem”, vēsturisks romāns “Čiekurkalna Volda akselbantes”, vēsturisks romāns “Es, smilšu kalna jātnieks”, eseju krājums “Ventas sakta”, romāns Gaviļdienas biķeris”, vēsturisks romāns “Smilšu kalnu virpuļos”, vēsturisks romāns “Pastardiena smilšu kalnos”, vēsturisks romāns “Teiksma un Kursas dižmežu” (darbs godalgots), publicistikas un eseju krājums “Rīgas hronika”, vēsturisks romāns “Velnakmens veļas”, vēsturisks romāns “Smilšu pulkstenī birst cits laiks”.

Ar Skrundas novada domes sēdes 26.04.2012. Lēmumu, prot. Nr. 7, 27.J, apstiprināts par Skrundas novada Goda pilsoni.

Jānis Blūms

Jānis Blūms (29.08.1925 – 19.06.2020). Latvijas Nacionālo karavīru biedrības biedrs.
Latvijas Tautas frontes domnieks, Skrundas nodaļas dibinātājs un vadītājs Tautas manifestāciju un Barikāžu dienu liecinieks un dalībnieks.
Piemiņas vietas „Vagons” represētajiem Skrundas dzelzceļa stacijas iniciators un izveidošanas līdzdalībnieks.
Karavīru dziesmu ansambļa „Vecie zēni” dibinātājs 1990. gadā.
Aktīvs Skrundas kultūras un sabiedriskās dzīves dalībnieks.
Latvijas un Skrundas patriots.
Par nopelniem Latvijas valsts labā iecelts arī par Atzinības krusta kavalieri.

Ar Skrundas novada domes sēdes 26.04.2012. lēmumu, prot. Nr. 7, 27.S, apstiprināts par Skrundas novada Goda pilsoni.

Viesturs Meļķis

V. Meļķis (24.03.1936.) bija aktīvs tautfrontietis un piedalījās Atmodas kustībā, daudz darījis novada un pilsētas attīstībā. Būdams Skrundas pilsētas domes priekšsēdis, viņš īstenojis kultūras nama skvēra rekonstrukciju, kā arī ķoniņu krēslu ierīkošanu estrādes parkā. Vairāk nekā 25 gadus, kopš dibināšanas, V. Meļķis vada Skrundas vīru vokālo ansambli Vecie zēni. Kolektīvs ar patriotisko dziesmu izcilo slavējumu pazīstams visā Latvijā. Veco zēnu uzstāšanās ar Edgara Račevska veltījumu Skrundai apbalvotajam bijis lielākais saviļņojums svinīgajā pasākumā.

Iegūtie apbalvojumi: Ordenis “Goda zīme”, Latvijas Augstākās padomes Goda raksts, Barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme.

Ar Skrundas novada domes sēdes 24.04.2014. lēmumu, prot. Nr. 5,4, apstiprināts par Skrundas Goda pilsoni.