Ar dziļām skumjām paziņojam, ka mūžībā devies Skrundas Goda pilsonis, tētis, vectēvs un vecvectēvs Viesturs Meļķis (24.03.1936.–14.05.2026).
Viesturs bija pavasara bērns, dzimis 1936. gada 24. martā netālu no Skrundas, Vanagu mājās, deviņu bērnu ģimenē. Vecākiem Annai un Ansim piederēja lielsaimniecība, tāpēc jau agrā bērnībā viņš iepazina darba tikumu, dodoties ganos un palīdzot saimniecībā. Viņa bērnību skāra arī kara laiks un bēgļu gaitas.
Teju visa Viestura dzīve bija cieši saistīta ar Skrundu — vietu, kuru viņš patiesi mīlēja un par kuru vienmēr juta atbildību. Viņš pabeidza Pumpuru pamatskolu, pēc tam mācības turpināja Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumā, iegūstot agronoma specialitāti. Trīsdesmit gadus, līdz pat kolhozu likvidācijai, Viesturs bija pie Kuldīgas rajona kolhoza “Ziedonis” vadības stūres. Šajā laikā daudz tika ieguldīts arī Skrundas attīstībā, tostarp sniegts būtisks atbalsts Skrundas kultūras nama būvniecībai.
No 2003. līdz 2005. gadam Viesturs Meļķis bija Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs. Šajā laikā īstenota iecere par Kuršu ķoniņu skulptūrām pilskalnā, uzsākta Skrundas centra skvēra labiekārtošana un izveidota piemiņas vieta Skrundas kaujas atcerei.
1962. gadā Viesturs apprecējās ar Skaidrīti, kura tolaik bija Skrundas kultūras nama direktore. Kopā ar sievu viņš ne vien dalīja ģimenes dzīvi, bet arī aktīvi iesaistījās kultūras nama tapšanā un vēlāk daudz palīdzēja dažādos saimnieciskos darbos, vienmēr ar patiesu rūpi par šo vietu un tās cilvēkiem.
Viestura lielā aizraušanās bija mūzika. Viņš darbojās Skrundas kultūras nama pūtēju orķestrī un vīru korī “Skrunda”, vairāk nekā 20 gadus vadīja pazīstamo vokālo ansambli “Vecie zēni”. Viņam īpaši tuva bija kora mūzika un klasiskā mūzika, kas pavadīja viņu visa mūža garumā.
Viesturs ir Skrundas novada Goda pilsonis, apbalvots ar Lāčplēša Goda zīmi un saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Ģimene Viesturam bija īpaša svētība — trīs meitas, pieci mazbērni un pieci mazmazbērni. Viņš vienmēr ar patiesu lepnumu un interesi sekoja savu bērnu un mazbērnu dzīves gaitām, priecājās par viņu panākumiem un bija klātesošs viņu svarīgākajos dzīves brīžos. Šī gada martā Viesturs kopā ar visiem saviem mīļajiem nosvinēja skaistu, apaļu 90 gadu jubileju.
Viesturs mūžības ceļos devās brīdī, kad viņa mīļā Skrunda ir viskrāšņākā — kā reiz dzejolī rakstīja viņa brālis Laimonis Meļķis: “pie krūtīm Ventu cieši, cieši piekļāvusi, slīgst ievu baltumā un ceriņziedos, kuplos ceriņziedos Skrunda.”
Viesturu pēdējā gaitā uz Baznīcas kapiem izvadīsim 23. maijā plkst. 13.00 no Skrundas kultūras nama.
Kuldīgas novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību Viestura Meļķa ģimenei, tuviniekiem, draugiem un visiem, kuri viņu pazina, cienīja un bija viņam līdzās.
