Apskates objekti

SKRUNDAS MUIŽA

Ventas upes gleznainajā krastā, kur vienuviet saplūst lauku miers ar pilsētas šarmu, atrodas viena no senākajām Latvijas muižām.

Muižas ēka celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā, un arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ tā tiek dēvēta par Mežotnes pils miniatūru kopiju. Skrundas muiža, kungu nams, skrundinieku vidū saukta arī par pili, tika celta nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, kurš te ieradās no Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas.

Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Lielākie postījumi muižai tika nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija gribēja apstādināt vācu uzbrukumu. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.

Muižas atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, bet jau 2012. gadā no Latvijas Būvnieku asociācijas tika saņemta bronzas balva nominācijā “Rekonstrukcija”. Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūras vidē.

Šodien Skrundas muižā viesiem ir pieejama viesnīca ar 12 labiekārtotiem numuriem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas. Skrundas muižas restorāns apkalpo gan banketus, gan arī individuālos viesus. Skrundas muižas patīkamā vēsturiskā atmosfēra, apvienojumā ar mūsdienīgām tehnoloģijām un iekārtojumu, ļauj izbaudīt pagātnes auru, neatraujoties no mūsdienām.

Adrese: Pils iela 2, Skrunda, Skrundas novads
Tālrunis: 22113355
E-pasts: office@skrundasmuiza.lv
Mājas lapa: www.skrundasmuiza.lv

PULKSTENIS “LAIKA UPE”

Skrundas skvērā pulksten’s slejas
Redz viņš visiem ļaudīm sejas
“Laika upe” vārds tam dots
Pašā centrā būt tam gods
Vai saule spīd vai sniegi snieg
Bieži fotografēts tiek.

Pašā Skrundas viducī pukst koka pulksteņa “Laika upe” sirds. Skrundas svētku laikā, 2012. gada 12. maijā, tika atklāts šis vides objekts, tā autors ir tēlnieks Ģirts Burvis. Ar mākslinieku novada domei jau iepriekš bijusi laba un veiksmīga sadarbība, viņa roku pieskārienu jūs redzat vairākās vietās –gan pilskalna estrādē koka skulptūru ansambli “Ķēniņa krēsli”, gan Skrundas robežzīmes uz Rīgas–Liepājas šosejas. Idejas autore bija toreizējā kultūras nama direktore un biedrības Curonica vadītāja Loreta Robežniece. „Stāvu kabinetā, skatos pa logu uz pilsētas centru un domāju, diez cik ir pulkstenis. Jā, tiešām, nav kur paskatīties, kāpēc mums nevarētu būt savs laikrādis – arī kā vieta, kur satikties,” “Skrundas pulkstenī “Laika upe” tēlaini atveidota ideja par laiku, kas ietverta pilsētas senajos simbolos – robežupē un tiltā pār to, vienojošā arī paaudzes. Esam kā ceļinieki laikā, katrs savā, bet reizē arī vienā laivā. Tāpat kā tilts pāri Ventai savieno upes krastus, laiks vieno paaudzes, notikumus, likteņus, un laika upe mūs nes pretim mūžībai”. (Ģirts Burvis)

Ideja tika realizēta vien mazliet vairāk nekā gada laikā , jo līdzekļi pulksteņa tapšanai tika piesaistīti ne tikai no pašvaldības, bet arī no iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem. Dziesmas, dejas un naudas ceļš veda pretim Skrundas pulkstenim- te katram bija ļauts ieguldīt savu daļu. Pulkstenis tika atklāts Skrundas svētkos, ar īpaši šim notikumam veidotu muzikālu izrādi “Mūsu laiks”, par laiku, ko neviens spēks nespēj pagriezt atpakaļ.. Izrādes autori skrundenieki – Aldis Zalgauckis, mūzikas autore viņa meita Elīza Rubika. Pie pulksteņa notikuši kultūras pasākumi, tas pulcējis visus kopā sagaidot Jauno gadu un labprāt fotogrāfējas kopā ar Skrundas viesiem.

Teksts; Aivita Staņeviča, Skrundas TUAC vadītāja,

Atrašanās vieta: skvērs pie Skrundas kultūras nama (Kuldīgas un Liepājas ielu krustojums).

SKRUNDAS ESTRĀDES PARKS

Ventas upes krastā atrodas Skrundas pilskalns, kas ir populāra gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu atpūtas vieta. Pilskalnā izveidota estrāde un to ieskauj parks ar tēlnieka Ģ. Burvja veidotajiem kuršu ķoniņu koka krēsliem. Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti “Ventas Vārava”, kas iznāk reizi simts gadu laikā.

Gar pilskalnu un Ventas upi izveidota pastaigu taka. Šeit uzstādīti soliņi, atpūtas un ugunskura vieta, iekārtotas vairākas pieturas vietas, lai vērotu gleznaino Kurzemes ainavu un izveidota sajūtu taka. Taka kalpo arī par sākuma un noslēguma posmu laivotājiem.

2020.gadā uz takas izveidota pērtuve jeb “čigānu pirts”, kas ir bez maksas pieejama iedzīvotājiem un viesiem. Pirts apmeklētājiem jāņem līdzi pašu sarūpēta malka un pirts slotas. Pie ieejas durvīm atrodas pirts lietošanas noteikumi un netālu no tās, aptuveni 50 m, atrodas ģērbtuves un labierīcības.

ANDŽĒNU STACIJA

Piedāvājums: metāllūžņu mākslas dizaina darbnīcas-muzeja apskate, fotografēšanās iespējas pie dažādiem dizaina priekšmetiem (lokomotīves, angļu telefona būdas, amerikāņu tanka), iespēja baudīt kafiju vai tēju, uzcept vai nokūpināt zivis un gaļu, cept un mieloties ar badapankūkām, iepriekš vienojoties par laiku un grupas lielumu.

Adrese: Rūpniecības iela 5, Skrunda, Skrundas novads
Tālrunis: 20076776
E-pasts: info@andzenustacija.lv
Mājas lapa: www.andzenustacija.lv

SKRUNDAS KAUJAS PIEMIŅAS AKMENS

2005. gadā uzstādītais piemiņas akmens par godu pulkveža Oskara Kalpaka vadītā karaspēka uzvarai pār lieliniekiem Skrundas kaujā.

Latvijas Brīvības cīņās 1919. gada 22. janvārī lielinieki ieņēma Skrundu. Pēc nedēļas, 29. janvāra agrā rītā, kalpakieši atstāja Rudbāržu muižu un devās Skrundas virzienā. Pēc uzbrukuma plāna kaujas smagums gūlās uz Kalpaka bataljonu: tam vajadzēja, uzbrūkot gar Rudbāržu–Skrundas lielceļu un pa labi no tā, padzīt pretinieku no Skrundas. Pretinieki uzbrucējus pielaida ap 300 m tuvumā un tad atklāja uguni. Iesākās abpusēja apšaudīšanās. Ap pulksten 9.00 (pēc 3 stundu ilgas kaujas) Skrunda bija atbrīvota.

Šai kaujai bija liela nozīme, jo Kalpaka bataljons nostiprinājās stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu un tā bija pirmā uzvara pēc nemitīgas atkāpšanās, dodot karavīriem ticību saviem spēkiem.

Atrašanās vieta: skvērs pie Skrundas kultūras nama (Kuldīgas un Liepājas ielu krustojums), Skrunda.

SKRUNDAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA

 Par baznīcas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1567., jo šajā gadā Skrundas baznīca pirmoreiz minēta vēstures dokumentos. No literatūras avotiem iegūtā informācija liecina, ka Skrundā baznīca un kapi pastāv jau no reformācijas laika. 1711. gadā baznīcu līdz ar pili nopostīja zviedru karaspēks. Pēc tam uzcēla nelielu koka baznīcu mācītāja muižā un 1750. gadā uzsāka nopostītās baznīcas atjaunošanu. Mācītāja Frīdriha fon Boningena laikā 1899. gadā baznīcas tornī uzvilka jaunu zvanu, kas kalpo vēl tagad. Pirmā Pasaules kara laikā baznīcu stipri izpostīja, tajā ierīkoja zirgu stalli. Ādolfa Grota laikā baznīcā iebūvēja ērģeles un altārgleznu. Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā būvēja K.A.Hermanis Liepājā, bet 1999. gadā tās restaurēja Ugāles ērģeļbūvniecības darbnīcas meistari. Pirms kara Skrundas draudze tika uzskatīta par vienu no lielākajām draudzēm Kurzemē. 1944. gadā vācieši uzspridzināja baznīcas torni, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai. 1995. gadā Skrundas luterāņu baznīcu atrestaurēja pilnībā. Baznīcā redzama F. Špēra altārglezna “Kristus pie krusta”.

Adrese: Kuldīgas iela 1a, Skrunda.

DZELZCEĻA TILTS

Dzelzceļa tilts pār Ventu ir Skrundas simbols, kas atainots pilsētas ģerbonī. Tas atklāts 1928. gadā (projektējis Latvijas Universitātes docents P. Pāvulāns un būvdarbus vadījis inženieris J. Leimanis). Gar sliežu malu pāri upei izveidots arī gājēju celiņš. 2003. gadā uzstādīta plāksne Skrundas dzelzceļa tilta 75 gadu jubilejai.

Tilts ir viens no vecākajiem Latvijā, būvēts no čehoslovāku metāla un Rudbāržu laukakmeņiem. Tā ir viena no lielākajām Latvijas Republikas pirmskara inženiertehniskajām arhitektoniski izteiktajām būvēm.

Dzelzceļa tilts pār Ventu ir ne vien vēsturisks, bet arī stratēģisks objekts – tas tiek apsargāts un to fotografēt un filmēt, atrodoties tiešā tuvumā, nav atļauts. Viens no skaistākajiem skatiem uz dzelzceļa tiltu un Ventu paveras no viesu mājas “Ventas”.

DZELZCEĻA STACIJA

Dzelzceļa stacijas ēku uzsāka būvēt 1927. gadā. Ir pamats domāt, ka to projektējis Latvijas dzelzceļa virsvaldes galvenais arhitekts Pēteris Feders. Tā bija ne tikai stacija ar ērtām dienesta, pasažieru uzgaidāmajām telpām un dzelzceļa darbinieku labiekārtotajiem dzīvokļiem augšstāvā. Tas bija vesels būvju kopums. Ar dzelzceļa strādnieku māju, kas Latvijas dzelzceļa divdesmitgadei veltītajā monogrāfijā ar fotoattēlu un ēkas abu stāvu plānojuma shēmu uzrādīta kā šāda tipa celtņu paraugs. Pat pēc septiņdesmit gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1999. gada kultūras pieminekļu sarakstā tā ietverta kā Pirmās brīvvalsts laika vietējās nozīmes celtniecības piemineklis. Stacijas ēku komplekss bija kā paraugs – ar glītām bagāžas un kravas noliktavām, ar kūtīm un malkas šķūņiem, koptiem apstādījumiem, dzīvžogiem, košuma krūmiem, celiņiem un soliņiem.

Adrese: Dzelzceļa stacija, Skrunda, Skrundas novads Tālrunis: 63316203.

DEPORTĀCIJU PIEMIŅAS VAGONS-MUZEJS

1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā padomju okupācijas režīms realizēja Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas, no Latvijas izsūtot desmitiem tūkstošu cilvēku, tai skaitā bērnus, sirmgalvjus un sievietes mātes cerībās. Tikai retajam izdevās paņemt līdzi siltas drēbes un pārtiku. Daudzi mira pa ceļam uz Sibīriju, daudziem nācās sākt jaunu, grūtu dzīvi tālā, svešā zemē…

1998. gadā, atceroties gan 1941. gada jūnija, gan 1949. gada marta traģiskos notikumus, pie Skrundas dzelzceļa stacijas vietā, no kuras deportēja 2916 nevainīgus iedzīvotājus, tika uzstādīts piemiņas akmens un četrasu vagons – deportāciju atceres muzejs. Tas ir Latvijā pirmais vagons muzejs, kurā izvietota pastāvīga ekspozīcija – no Skrundas stacijas izvesto fotogrāfijas, vēstules, atmiņu stāsti, dokumenti un dažādas izsūtīto pašu darinātas lietas. Skrundas stacija bija izvešanai nolemto cilvēku savākšanas punkts, viena no trim apriņķa stacijām, uz kuru tika atvesti cilvēki gan no Skrundas, gan Kuldīgas apkārtnes. 1941. gadā no šejienes uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu izveda arī atjaunotās Latvijas Republikas pirmā prezidenta Gunta Ulmaņa ģimeni.

Komunistiskā terora upuriem veltītas piemiņas vietas izveides ideja pieder skrundeniekam Ivaram Eņģelim, dzelzceļniekam un Latvijas Dzelzceļnieku biedrības valdes loceklim. Vagonu muzejam piešķīra VAS ”Latvijas dzelzceļš” Ritošā sastāva pārvalde. Skrundenieki ir ļoti pateicīgi VAS ”Latvijas dzelzceļš”, jo viņi pēc ilgas meklēšanas Jelgavas pusē atrada šo vagonu, paši saviem spēkiem to uzstādīja Skrundā un izremontēja. Vagonam, kā uzskata paši dzelzceļnieki, ir liela vēsturiska vērtība. Tas būvēts piecdesmitajos gados, un tieši šādos lopu vagonos tika izvesti Latvijas iedzīvotāji. Latvijas dzelzceļš samaksu ne par vagonu, ne tā remontu nepieprasīja, savukārt apkārtnes iekārtošanas un sakopšanas darbus veica skrundenieki par savas pilsētas līdzekļiem.

Skrundā gandrīz katrs pilsētas iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā ir saskāries ar deportāciju. Tomēr tiem, kas nav piedzīvojuši šo reālo situāciju, ir grūti saprast tā laika izjūtas un pārdzīvojumus, un līdz galam izprast, ko latviešiem nozīmēja izsūtīšana uz Sibīriju. Tādēļ galvenais muzeja uzdevums ir nepieļaut šīs Latvijai tik sāpīgās vēstures aizmiršanu. Par to rūpējas arī bijušais leģionārs un politiski represētais skrundenieks Jānis Blūms, kurš ir piemiņas vagonā iekārtotās ekspozīcijas autors un kā gids stāsta par to dienu baisajiem notikumiem. Muzejvagonu, iemūžinot no padomju režīma cietušo cilvēku dzīvesstāstus un veidojot dokumentālās filmas, izmantojis arī Latvijas Okupācijas muzejs.

Pie vagona uzstādīta bijušā Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētāja skrundenieka Mintauta Lāča izgatavotā piemiņas plāksne, kas visiem Skrundas viesiem atgādinās par traģiskajiem notikumiem, kuri risinājušies Skrundas stacijā.

1989. gadā, atceroties gan 1941. gada 14. jūnija, gan 1949. gada 25. marta traģiskos notikumus, pie Skrundas stacijas tika uzstādīts piemiņas akmens.

SKRUNDAS ROBEŽZĪMES

Autoceļa A9 Rīga-Liepāja malās izvietotās robežzīmes “Skrunda” veidojis tēlnieks Ģirts Burvis, izmantojot masīvus gobas stumbrus, ko klāj ornamenti un figuratīvi kokgriezuma ciļņi par Ventas – Kurzemes un Vidzemes robežupes un pilskalna tēmu, beicēti tumšos melnozola toņos. Zīmes augšu, sānu laukumu un atvērto vidu rotā nerūsoša tēraudā ar lāzeri izgrieztās daļas, simbolizējošas pilsētas ģerbonī esošo robežupi Ventu un tiltu pār to. Pret ceļu pavērstos Zīmes sānos labi saredzams uzraksts “SKRUNDA”.

Pie autoceļa P116 Kuldīga—Skrunda—Embūte izvietoto robežzīmju autors ir Z/S “Kamenes”.

GOBDZIŅU KLINTIS

Vienas no ainaviskākajām klintīm Kurzemē (~11 m augstas) ar 26 m garo Gobdziņu alu, kas ir otra garākā Kurzemē. Te atsedzas augšdevona Šķērveļa svītas Gobdziņu un Nīkrāces ridu nogulumi – smilšakmeņi un dolomītiski smilšakmeņi.

Gobdziņu klintis atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā, Ventas labajā krastā pie Gobdziņu mājām, 0,5 km lejpus Ātrajamkalnam un 0,2 km augšpus kempingam “Varkaļi”, no kura labi saskatāmas un kura stāvvietā par simbolisku samaksu var novietot transportlīdzekļus. Gobdziņu klinšu meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu!

GPS koordinātas: N 56° 34.980 E 021° 59.446

MŪRA TILTS PĀR KLŪGU

Pumpuru ciemā, Skrundas-Ezeres ceļa malā, vietā, kur ceļš iet pār Klūgas upīti, atrodas neliels, senatnīgs mūra tilts ar divām pusloka arkām, caur kurām upei tecēt. Agrāk ceļš, kas ved pār šo tiltu, ticis izmantots, taču tagad tas pamazām apaug ar zāli, jo mūsdienās tiek lietots blakus esošais asfaltētais ceļš un tilts. No šī tilta uz mūra tiltiņu paveras lielisks skats, ko bagātina akmeņainā upes gultne un kupliem kokiem apaugušie krasti. Šis objekts ir vizuāli ļoti pievilcīgs un piemērots velo vai kājnieku maršrutiem.

Tilts būvēts 19. gadsimta beigās. Senas teikas stāsta, ka zem tilta dzīvojis velns.

ZS VALTI

Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai, ar piena sivēnu pārdošanu un cūkgaļas ražošanu, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšanu, kā arī biškopību. Saimnieki jau vairākus gadus sešos saimniecības dīķos audzē karpas, līņus un orfas. Ziemas sezonā zivis var ķert speciālos zivju mājas baseinos, kas izveidoti, uzpludinot Bērzenes upes līkumu.
Z/s „Valti” saviem apmeklētājiem piedāvā ieskatu un mācības bioloģiskajā saimniekošanā, gaļas liellopu audzēšanā, t.sk. ģenētiskajā darbā ar tīršķirnes uzturēšanu, un makšķerēšanu svaigā gaisā. Semināru un mācību vajadzībām Zivju mājā ir izbūvēta speciāla semināru zāle un virtuve. Saimniecībā atrodas un tiek uzturēta Oskara Kalpaka taka, kas šķērso ģeoloģiski un ainaviski interesantu teritoriju. Staigājot pa saimniecību var iepazīt vairākus izcilus dabas objektus – piemēram, straujo Bērzenes upīti. Ventas ielejā atrodas vairākas gravas ar avotiem un strautiem, iežu atsegumi un alas. Tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki valsts nozīmes dabas objekti – Gobdziņu klintis ar alām un Ātrās klintis, kā arī Ketleru atsegumi, kas ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei ir nozīmīgi ar to, ka šajā vietā pirms aptuveni 365 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta jūras krasta zona, kurā dzīvoja senākais no zināmajiem četrkāju radījumiem – ventastega (Ventastega curonica).

Tūrisma veids: semināru telpas, apmācības
Tel: 29504051
E-pasts: e-pasts: zsvalti@inbox.lv
Adrese: Valti, Skrundas pag., Skrundas nov.

GOBDZIŅU GRAVAS ŪDENSKRITUMS

Ūdenskrituma augstums 2,3m, platums 0,4-0,5m. Vienas pakāpes ūdenskritums, augšmalu 0,6m biezumā veido lodīšu smilšakmens, pārējais – 1,6m augstumā – baltais smilšakmens. Ūdenskrituma apakšmalā ir līdz 1m dziļa pārkare. Zem ūdenskrituma ir neliela, 0,25m dziļa bedre. Ūdenskritums ir ļoti izskatīgs pavasara palu laikā.

GPS koordinātes: N 56° 35.225 E 022° 00.004

KALPAKA TAKA

“Kalpaka taka” ir vieta, kur 1919. gada 3. martā O. Kalpaka vienība pārcēlās pāri Ventai, lai sāktu uzbrukumu lieliniekiem.

Aicinām ņemt vērā, ka Kalpaka taka atrodas privātas zemes teritorijā un nav pieejama tūristiem.

GPS koordinātes: N 56° 35.220 E 022° 00.100

LĒPENIEKU ŪDENSKRITUMS UN KETLERU ATSEGUMI

Lēpenieku jeb Ketleru otrais ūdenskritums ir 2,2m augsts, 0,4-1,2m plats, vienas pakāpes ūdenskritums. Augšdaļu 20cm biezumā veido lodīšu smilšakmens, pārējais – vidēji irdens gaišs smilšakmens. Pārkare – 1,2m dziļa, 1m augsta, un 1,5m plata.

Pie Lēpeniekiem un Ketleriem atrodas vizuāli ne pārāk iespaidīgi, taču ģeoloģiski ļoti nozīmīgi iežu atsegumi. Plašāk šī vieta pazīstama kā Ketleru atsegums – aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, kas valsts aizsardzībā ir jau kopš 1977. gada. Tas ir Ketleru svītas stratotips, kurā atsedzas smilšakmeņi un dolomītmerģeļi un kuros ir daudz fosilo zivju atlieku. Te un kādā atsegumā pie Ventas pietekas Cieceres atrastas pasaules mērogā unikālas fosilijas – vissenākā četrkāja Ventastega curonica fosilās atliekas!

GPS koordinātas: N 56° 35.875 E 022° 00.604

KETLERU ŪDENSKRITUMS

Augstums 0,6m, platums 0,8-1,5m. Aleirolīta slāņi. Vienas pakāpes ūdenskritums. Pie labā krasta 0,3m dziļa, 0,4m augsta un 0,7m plata pārkare. Šobrīd par ūdenskritumu pārgāzies koks, līdz ar to tas ir grūti pamanāms.

40m augšpus ūdenskrituma atrodas Ketleru gravas Avotala, no kuras iztek liels avots. 6m garā ala izveidojusies zem dolomītiem. Griestu augstums tajā nav vairāk par metru, tāpēc to grūti apskatīt.

GPS koordinātas: N 56° 35.801 E 022° 00.598

CIECERES AVOTIŅŠ

Cieceres avotiņam Skrundā ir neatminama vēsture, tā ūdens ir tīrs un dzidrs. Ar Domes atbalstu avotiņu ir labiekārtojuši un atjaunojuši Kušaiņu ciema iedzīvotāji. Pie Cieceres upes zem tilta tikpat kā nav brīžu, kad nebūtu vietējo vai garāmbraucēju ar lieliem un maziem traukiem, kuros vērtīgo ūdeni ved uz Kušaiņiem, Skrundu, Liepāju, Rīgu u.c. vietām.

PLOSTNIEKU (RAŅĶU) PILSKALNS

Ponakstes upīte ietek Ventā no labās puses, 13 kilometrus uz ziemeļiem no Skrundas. Savus ūdeņus tā salasa Skrundas pagasta mežos 20 kilometru garā tecējumā. Dažus simts soļus pirms savas ietekas, Ponakste apmet nelielu līkumu, radīdama 4 metrus augstu zemes ragu, kas dienvidos savienots ar Plostnieku mājas laukiem. Šis zemes rags parastā kārtā pārrakts un zemes uzpildītas vienu metru augstā uzbedumā. Tā radusies vieta, saukta «pilskalns”, ar 40 metru garu plakumu, kurš tikai 4 metrus augstāks par ziemeļos esošo pļavu. Uzbedums un grāvis stipri nopostīti caur aršanu un grants rakšanu, tā ka pilskalnu pazīst tikai pieradusi acs. Pats pilskalns ir nestiprs un mazs, tomēr celts pēc tradicionāla parauga. Mitņu slānis dažās vietās gandrīz metru biezs.

GPS koordinātas: 56°46’30.2″N 22°00’15.8″E

Skrundas autoceļa tiltu sāka būvēt 1957. gadā kādreizējā koka tilta vietā. Tiltu atklāja 1960. gada 23. jūlijā. Tas ir Latvijā pirmais saliekamo dzelzsbetona laidumu tilts. Skrundenieka Kārļa Grīntāla vadībā būvētais Ventas tilts godam nokalpoja četrdesmit gadu, līdz sagaidīja atjaunošanu.

1999. gada nogalē Skrunda tika pie spēcīgas konstrukcijas tilta, kurā iebūvēta augstas klases armatūra un materiāli, kas kalpos nākamajām paaudzēm.